rātniņš
rãtniņš, Demin. zu rãtns, sehr artig: tu man esi rātniņš dēliņš Sassm. n. RKr. XVII, 48.
Avots: ME III, 499
Avots: ME III, 499
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rātniņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rātniņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
nerātns
nerãtns, nerãts, nerãjams,
1) ungescholten, ohne Rüge erzogen:
rāj, māmiņa, cita meitas, lai es augu nerājama (Var.: nērātnīte) rātam (Var.: nerātņam, nerātam) dēliņam! BW. 3301;
2) [auch: nerãtnîgs], ungezogen, unartig:
nerātni bērni dara ve̦cākiem kaunu. kāds tu man esi nerātniņš puisiņš! Sassm.
Avots: ME II, 729
1) ungescholten, ohne Rüge erzogen:
rāj, māmiņa, cita meitas, lai es augu nerājama (Var.: nērātnīte) rātam (Var.: nerātņam, nerātam) dēliņam! BW. 3301;
2) [auch: nerãtnîgs], ungezogen, unartig:
nerātni bērni dara ve̦cākiem kaunu. kāds tu man esi nerātniņš puisiņš! Sassm.
Avots: ME II, 729