Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rāviens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rāviens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
krāviens
kŗãviens: puisis dabūja kaudamies nuo pretinieka stipru kŗāvienu pa muguru (sāniem, pakausi, galvu) Ahs.
Avots: EH I, 665
Avots: EH I, 665
krāviens
parāviens
‡ parāviens, ein Ruck, plötzlicher Zug, ein nur ein paar Augenblicke dauerndes Reissen: viņš ... zināja arī pēc (sc.: makšķeres) parāviena, kas tā par zivi Jauns. J. un v. 221.
Avots: EH XIII, 167
Avots: EH XIII, 167
rāviens
I râviêns: tad jau nu bij r. diezgan (= bija diezgan kuo raut?) Siuxt. ar rāvienu (= uz reizi) bagāts palika Saikava.
Avots: EH II, 362
Avots: EH II, 362
rāviens
I râviêns, rāvienis Pas. II, 137 (aus Lixna), ein Zug, ein Griff, ein Ansichreissen U.: tas bija rāviens! von einem kräftigen Anziehen eines Pferdes gesagt U. - uz rāvienu U., uz rāviena Mag. XIII, 2, 50, auch: ar vienu rāvienu, im Moment, augenblicklich, plötzlich: vanags nuoplēš uz rāvienu pīli LP. II, 48. kalējam uz rāviena runa sajuka Krišs Laksts 80. tikkuo sāk ierunāties, - pazīst uz rāviena LP. V, 197. viņam tūliņ uz rāviena meita brīnum patikuse IV, 225. puika . . . uz rāviena pazudis IV, 231. es taču nevaru uz rāvienu dabūt citu dzīvuokli MWM. VII, 334. aizraušuos ar vienu rāvienu MWM. VI, 15. tūliņ pašā pirmā rāvienā (sofort, augenblicklich) visi priekšme̦ti jāiegādājas Alm. Kaislību varā 136. rāvienī (im Nu) pacēlās gaisā Pas. II, 50. Zu raût.
Avots: ME III, 500
Avots: ME III, 500
rāviens
rāviens
II rãviêns Līn., Heniņ, rāviens Nigr., Neik. n. U., ràviena 2 Prl., rāvãjs (vgl. den Gesindenamen Rãvāji Lvv. II, 78), rāvējs U., rāveja U., rãvene Heniņ, Biel. LSpr. I, 284, rāvene BW. 28719 var., auch "rāviene" (als Wiesenname) Lvv. II, 47, ein loc. s. rāvijā BW. 28320, 1 var., ein Moorgrund U., "vieta, kur atruodas rāva" Līn., "lielāks rāvains apgabals" Nigr.: kam tu augi, balta puķe, purvienā, rāvienā? BW. 5131. purvienā, rāvienā iestādīju uozuoliņu 22471. bridu, bridu dūņu purvu, vēl iebridu rāvājā (Var.: rāvējā) 26938. jau iesēja (linus) mālājā, vēl iemērca rāvājā (Var.: rāvienā) 28317. jau man rudas vilnainītes, vel mazgāja rāvienā 5613. pur[v]ā auga tautu meita, rāvienā velējās 14797. tautiešam puorā (= purvā) pļavas, rāvienā 15166, 9. skaidrūdeņa rauduvīte, nelaidies rāvienā (rāvājā 17381 )! 12326. kam tas manu līgaviņu rāvienā slapināja? 29864. es iekritu rāvienā, tavas guovis ganīdama 32464.
Avots: ME III, 500
Avots: ME III, 500
Šķirkļa skaidrojumā (7)
cilps
cìlps 2 (unter cil˜pa): auch Prl. u. a. n. FBR. VI, 94 und IX, 138, Bērzgale, Fest., Saikava, Selsau, mit ilˆ Kalz.,
1): auch Sonnaxt, Warkl.;
3): auch Saikava (hier neben cìlpa 2 "Schlinge"):
zaķiem labi cilpus mest BW. 3824 var. cilpu cilpiem zaķīt[i]s lēca 23568 var. zirgs le̦c ar cilpu, das Pferd zieht mit éinem Ruck die Fuhre aus der Gruft (auf schlechtem, ausgefahrenem Wege) Saikava; "rāviens kasuot ar grābekli" Heidenfeld: dažs ar grābekli kâ ar divi cilpi [kasa].
Avots: EH I, 271
1): auch Sonnaxt, Warkl.;
3): auch Saikava (hier neben cìlpa 2 "Schlinge"):
zaķiem labi cilpus mest BW. 3824 var. cilpu cilpiem zaķīt[i]s lēca 23568 var. zirgs le̦c ar cilpu, das Pferd zieht mit éinem Ruck die Fuhre aus der Gruft (auf schlechtem, ausgefahrenem Wege) Saikava; "rāviens kasuot ar grābekli" Heidenfeld: dažs ar grābekli kâ ar divi cilpi [kasa].
Avots: EH I, 271
rāvājs
rāvējs
rāvene
šāviens
šãviêns, (ostle.) šāvienis, šāvenis,
1) ein Schuss:
es nuošāvu šāvienā (Var.: šāvenī, šāvenē) piecas.., žagatītes BW. 31382. še tev šāviens, pašam rāviens RKr. VI, sak. v. 715. baidīja ar šāvieni traucē̦tājus Pas. I, 165 (aus Preili). tas tev bij kâ plintes šāviens nuo ratiem ārā Alm. Meitene no sv. 102. nuometīsies pa šāvienam (schussgerecht) kuokuos LP. V, 139;
2) ein Guss:
kad tagad uznāktu labs šāviens lietus Janš. Dzimtene 2 1. 45.
Avots: ME IV, 13
1) ein Schuss:
es nuošāvu šāvienā (Var.: šāvenī, šāvenē) piecas.., žagatītes BW. 31382. še tev šāviens, pašam rāviens RKr. VI, sak. v. 715. baidīja ar šāvieni traucē̦tājus Pas. I, 165 (aus Preili). tas tev bij kâ plintes šāviens nuo ratiem ārā Alm. Meitene no sv. 102. nuometīsies pa šāvienam (schussgerecht) kuokuos LP. V, 139;
2) ein Guss:
kad tagad uznāktu labs šāviens lietus Janš. Dzimtene 2 1. 45.
Avots: ME IV, 13
šķepste
šķepste, ein Griff (rāviens), eine Handvoll Infl. n. U.: šķepste linu U., Lubn., Meiran. šķepste miltu Bauske. Nebst šķepsne und li. skepetà "Tuch" wohl (nach Zubatý AfsIPh. XVI, 414) als "Abgespaltenes" zu r. щепá "Holzspan", щепáть "spalten", aksl. skopiti "verschneiden", li. skãplis "Hohlaxt", gr. σχόπελος "Fels" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 559 ff.).
Avots: ME IV, 28
Avots: ME IV, 28
tvirtne
tvirtne,* das Behältnis (?): sē̦rkuociņa rāviens gar tvirtnes malu A. Brigader Daugava I, 13.
Avots: ME IV, 291
Avots: ME IV, 291