Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rāze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rāze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

brāze

brâze [Kr., Nerft], grosses Menschengedrange. Zu brāzt.

Avots: ME I, 329

brāzeniski

brāzeniski, Adv., streifender, polterder Weise; gleitend Spr.

Avots: ME I, 329

brāzeris

brãzeris Stuhrhof "jem., der zu zanken und schelten pflegt".]

Avots: ME I, 329

drāzelēt

‡ drāzelêt (in einem handschriftl. Vokabular), = drãztelêt.

Avots: EH I, 331

drāzeniski

drãzeniski, kopfüber stürzend, zerrend RKr. II, 55: kāju tik velc vien drāzeniski! Plūd. LR. III, 63.

Avots: ME I, 494

rāze

rãze, ‡

4) "juoks" Renzen: vai tev šī r. nepatīk?

Avots: EH II, 362

rãze,

1) Anstrengung, mühsames Arbeiten
Salgaln, Neugut, Hofzumberge: tad jau ir lielā rāze, kamē̦r tuo dabū ruokā LA.;

2) das Rasen (im Scherz), Grassieren
Planhof, Sessau;

3) ein Flunkerer
Erkul.

Avots: ME III, 500

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

brāzēklis

‡ brāzeklis "vīšķis: allerlei in Leiwand gebunden, ein Opfer für die Toten, dem Kirchhof eingescharrt" Lubn. n. BIeIU.

Avots: EH I, 240

Šķirkļa skaidrojumā (3)

dzausns

‡ dzàusns ² Kaltenbr., die Schläfe: nuobrāze dzausnu.

Avots: EH I, 352

piedrāzt

pìedrazt,

2): in grosser Menge schnitzen:
piedrāze skaidu Pas. VII, 403. ‡ Refl. -tiês, schnell hinzufahren: kāzinieku rinda... piedrāzās pie... baznīcas Janš. Bandavā II, 297.

Avots: EH II, 247

vīšķis

vīšķis,

1): mit î Weissensee ("druska") Wessen, mit î ² (ein Strohwisch, ein Wischlappen)
Orellen; "= ‡ brāzeklis" Lubn. n. BielU.

Avots: EH II, 793