Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rēde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rēde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)

brēdeliņš

brẽdeliņš AP., ein Fisch; vgl. brēteliņa.

Avots: EH I, 241


rēde

I rēde: gŗavas jeb rẽdes (in ON.) Plvv. I, 9 aus Alschw.

Avots: EH II, 368


rēde

I rēde, Berge am Meere, Dünen Edwahlen n. U. Zu mnd. rat "Reihe", an. rpd "Reihe; Erhöhung, die sich dem Strande entlang hinstreckt"? Oder nebst li. rė˜das, rêda "Anordnung" entlehnt aus r. ряда od. рядъ "Reihe"?

Avots: ME III, 517


rēde

II rēde, s. rē̦da.

Avots: ME III, 517


rēdekls

rē̦de̦kls Bērzgale, wer Gleichgestellten Anordnungen zu geben liebt und selbst der Arbeit ausweicht.

Avots: EH II, 368


rēdenieks

rẽdenieks Frauenb., Siuxt, BW. 14455, 1, Janš. Līgava I, 209. = rẽdiniẽks.

Avots: EH II, 368


rēdenis

*rēdenis (vgl. rēdens; od. *rēdene?): rēdeni (einen leichten Rock) valkājuši vīrieši vasarā Bolven.

Avots: EH II, 368


rēdens

rēdens Lubn. n. Etn. III, l, ein eigengewebter Leinenrock, der im Sommer getragen wird. Aus r. рѣдень od. рядень "рѣдно".

Avots: ME III, 517


rēdes

rēdes: ar ... lûku rēdēm Pas. XV, 17. Nach Sehwers Unters. 99 aus mnd. rēde "Reitzeug, Ausrüstung des Pferdes".

Avots: EH II, 368


rēdes

rēdes Manz., U., Bielenstein Holzb. 537, 562, Lis. n. FBR. I, 30, rẽdes Abaushof, Salis, rē̦das Aps., Rossgeschmück Manz. Lettus, das Pferdegeschirr, Riemen U.: rēdēm (Var.: rē̦dām) kalti kumeli,rci BW. 5995 var. siksnītēm, rēdītēm kumeliņu neredzēja 31192. ar asinīm drēbes, zuobens, rē̦das Demonw 29. Aus mnd. gerede "Gerät, Zurüstung".

Avots: ME III, 517


rēdeskoks

rēdeskuoks: dieselbe Etymologie hatte schon Zēvers IMM. 1923, S. 681 gegeben.

Avots: EH II, 368


rēdeskoks

rēdeskuoks U., der Fieberkuchen. Aus mnd. rede "Fieber" + koke "Kuchen".

Avots: ME III, 517


skrēderēt

skrēderêt Wid., skrēderât U., schütteln, Die zwei r deuten wohl auf Entlehnung, weshalb die etymologische Verknüpfung bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 567 sehr fraglich ist.

Avots: ME III, 891, 892


sprēdekle

sprēdekle, derjenlge Teil des Spinnrockens, an dem der Flachs angesteckt wird Mag. XIII, 2, 68, Lind. n. U., der Wockenstock Bielenstein Holzb. 379, 380 (mit Abbild.).

Avots: ME III, 1016


sprēdele

sprēdele Strods Par. vōrdn. 163 "?".

Avots: EH II, 558


sprēdelēt

sprēdelêt Strods Par. vōrdn. 163 "?".

Avots: EH II, 558



sprēdens

sprèdiêns 2 Lös., das zu Spinnende Wid.: mājās e̦suot daudz sprēdiena sakrājies Austriņš M. Z. 82. būtu atne̦susi kādu sprēdienu (etwas Wolle od. Flachs zum Spinnen)! Lös.

Avots: ME III, 1016


trēdele

trẽdele Seyershof "juoks"; vgl.trẽdelêt.

Avots: EH II, 693


trēdelēt

trẽdelêt Seyershof "jautri čaluot". Aus d. trödeln?

Avots: EH II, 693

Šķirkļa skaidrojumā (11)

norēdēt

[nùorēdêt, mit Schnallen (rēdes) versehen: n. zirgu Lis.]

Avots: ME II, 839


paugas

I paugas: das Pferdegeschirr ("sakas, rēdes, se̦dulka kuopā", mit aũ) Adiamünde.

Avots: EH XIII, 184


pubuļains

pubuļaîns,

1) pubulains N.-Schwanb., Gr.-Pönau, Wid., pubuļē̦ns U., pubuļe̦ns U., BW. 6999 var., pubuļuojs, pubuluojs Erlaa, pubuļuôts, pubuluôts Kav., mit kleinen Knoten versehen U.: gaiši ielāpi uz tumšas, pubu ļainas drēbes blāvuojās Druva I, 42. vedekliņa man uzsedza pubulaiņu villainīti BW. piel. 2 25314. pubuļuoja vedekliņas vilnānīte BW. 25314, 8 var. pubuļuoju dē̦la māte dziju sprēde 7015. pubuļuota galvas drēbe 20615. migla uz straumes izplaiksnījās, izstaipījās kā pubuļuoti dzīpari gaisā Vēr. II, 1198. pubuļe̦nas drēbes, rotwollen Zeug, mit schwarzen Flecken darauf Kremon n. U.;

2) pubulains, mit Bläschen, Häutchen bedeckt (von einer Flüssigkeit)
Wid.;

3) mit kleinen (Frühlings)wolken versehen:
kartupeļi jāstāda tad, kad pubuļaini (mākuļaini) gaisi Etn. II, 96.

Avots: ME III, 401


rēda

rē̦da U., rēde, der Rand: rē̦das (rẽdes Lautb.) vien nuo pastalām atlikušas, nur die Ränder sind von den Pasteln übriggeblieben U. tautu meitas vaiņagam rēdes vien palikušas BW. 24515. rē̦das "Lumpen, Fetzen": nuoplīsis tâ, ka rē̦das vien palikušas Grünh.

Avots: ME III, 517



rede

rede, in der Verbindung redes kùoks eine Art Krankheit: zem nuosaukuma "redes kuoks" tautā sapruot krūtīs, sānuos sacietējumu Etn. IV, 107. Aus mnd. rede "Fieber"; vgl. rēdeskuoks.

Avots: ME III, 501


rēdēt

I rēdêt,

2): es juo rèdēju ("mācīju, devu paduomu"), lai taî dara Zvirgzdine. rēdēju tuo i[r] tuo, lai padara ebenda; "ausstatten, aussteuern"
Lng.; verheiraten (aus "Kurl.") Für. Nach Sehwers Unters. 99 in der Bed. "ausstatten, aussteuern" aus mnd. rēden "anschaffen, ausrüsten, fertig machen, bereiten".

Avots: EH II, 368


rēdiņi

rēdiņi U., die Bewohner von polnisch Livland; rēdiņu karš - im Jahre 1771, wo die Leute von dem gefürchteten Einbruch der Konföderierten flohen U. Als "Leinenrockträger" zu rēdens (vgl. auch rādiņi)? Oder zu rē̦ds I? In Sehren spreche man: bē̦rni kâ rèdiņi 2 sasē̦dušies rindā. Vgl. auch rē̦das ļaudis.

Avots: ME III, 517


rēdnieks

rẽdniẽks Kandau, Selg., Frauenb., Gr.-Essern, Wandsen, Siuxt, Zögenhof, Semgallen, Bielenstein Holzb. 562, Dr., rēdiniẽks St., Bergm, n. U., Brasche, der Riemer, Sattler. Zu rēdes.

Avots: ME III, 518


rēdze

rēdze,

1) rẽdze N.-Peb., Jürg., Arrasch, rèdze 2 Druw. n. RKr. XVII, 75, Kreuzb., Warkl., Bers., der Haken, Stollen am Hufeisen Etn. I, 6: pakavām ir 3 rēdzes N.-Peb. pakaviņš bez rēdzes Latv.;

2) Plur. rèdzes 2 , Pferdegeschirr mit blanken Beschlägen
Druw. n. RKr. XVII, 75: čigāns uzlika zirgam rēdzes. Zur Bed. 1 vgl. rādze 2 und (zum Vokalismus) re̦gavas neben ragavas; in der Bed. 2 für rēdes?

Avots: ME III, 518


rēte

II rēte "?": tautu meitas vaiņagam rētes (Var.: rēdes) vien palikušas BW. 24515 var.

Avots: ME III, 521