Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rēde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rēde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
rēde
rēde
I rēde, Berge am Meere, Dünen Edwahlen n. U. Zu mnd. rat "Reihe", an. rpd "Reihe; Erhöhung, die sich dem Strande entlang hinstreckt"? Oder nebst li. rė˜das, rêda "Anordnung" entlehnt aus r. ряда od. рядъ "Reihe"?
Avots: ME III, 517
Avots: ME III, 517
rēde
rēdekls
‡ rē̦de̦kls Bērzgale, wer Gleichgestellten Anordnungen zu geben liebt und selbst der Arbeit ausweicht.
Avots: EH II, 368
Avots: EH II, 368
rēdenieks
rēdenis
*rēdenis (vgl. rēdens; od. *rēdene?): rēdeni (einen leichten Rock) valkājuši vīrieši vasarā Bolven.
Avots: EH II, 368
Avots: EH II, 368
rēdens
rēdens Lubn. n. Etn. III, l, ein eigengewebter Leinenrock, der im Sommer getragen wird. Aus r. рѣдень od. рядень "рѣдно".
Avots: ME III, 517
Avots: ME III, 517
rēdes
rēdes: ar ... lûku rēdēm Pas. XV, 17. Nach Sehwers Unters. 99 aus mnd. rēde "Reitzeug, Ausrüstung des Pferdes".
Avots: EH II, 368
Avots: EH II, 368
rēdes
rēdes Manz., U., Bielenstein Holzb. 537, 562, Lis. n. FBR. I, 30, rẽdes Abaushof, Salis, rē̦das Aps., Rossgeschmück Manz. Lettus, das Pferdegeschirr, Riemen U.: rēdēm (Var.: rē̦dām) kalti kumeli,rci BW. 5995 var. siksnītēm, rēdītēm kumeliņu neredzēja 31192. ar asinīm drēbes, zuobens, rē̦das Demonw 29. Aus mnd. gerede "Gerät, Zurüstung".
Avots: ME III, 517
Avots: ME III, 517
rēdeskoks
rēdeskoks
skrēderēt
sprēdekle
sprēdekle, derjenlge Teil des Spinnrockens, an dem der Flachs angesteckt wird Mag. XIII, 2, 68, Lind. n. U., der Wockenstock Bielenstein Holzb. 379, 380 (mit Abbild.).
Avots: ME III, 1016
Avots: ME III, 1016
sprēdele
sprēdelēt
sprēdenis
sprēdens
sprèdiêns 2 Lös., das zu Spinnende Wid.: mājās e̦suot daudz sprēdiena sakrājies Austriņš M. Z. 82. būtu atne̦susi kādu sprēdienu (etwas Wolle od. Flachs zum Spinnen)! Lös.
Avots: ME III, 1016
Avots: ME III, 1016
trēdele
trēdelēt
Šķirkļa skaidrojumā (11)
norēdēt
paugas
pubuļains
pubuļaîns,
1) pubulains N.-Schwanb., Gr.-Pönau, Wid., pubuļē̦ns U., pubuļe̦ns U., BW. 6999 var., pubuļuojs, pubuluojs Erlaa, pubuļuôts, pubuluôts Kav., mit kleinen Knoten versehen U.: gaiši ielāpi uz tumšas, pubu ļainas drēbes blāvuojās Druva I, 42. vedekliņa man uzsedza pubulaiņu villainīti BW. piel. 2 25314. pubuļuoja vedekliņas vilnānīte BW. 25314, 8 var. pubuļuoju dē̦la māte dziju sprēde 7015. pubuļuota galvas drēbe 20615. migla uz straumes izplaiksnījās, izstaipījās kā pubuļuoti dzīpari gaisā Vēr. II, 1198. pubuļe̦nas drēbes, rotwollen Zeug, mit schwarzen Flecken darauf Kremon n. U.;
2) pubulains, mit Bläschen, Häutchen bedeckt (von einer Flüssigkeit)
Wid.;
3) mit kleinen (Frühlings)wolken versehen:
kartupeļi jāstāda tad, kad pubuļaini (mākuļaini) gaisi Etn. II, 96.
Avots: ME III, 401
1) pubulains N.-Schwanb., Gr.-Pönau, Wid., pubuļē̦ns U., pubuļe̦ns U., BW. 6999 var., pubuļuojs, pubuluojs Erlaa, pubuļuôts, pubuluôts Kav., mit kleinen Knoten versehen U.: gaiši ielāpi uz tumšas, pubu ļainas drēbes blāvuojās Druva I, 42. vedekliņa man uzsedza pubulaiņu villainīti BW. piel. 2 25314. pubuļuoja vedekliņas vilnānīte BW. 25314, 8 var. pubuļuoju dē̦la māte dziju sprēde 7015. pubuļuota galvas drēbe 20615. migla uz straumes izplaiksnījās, izstaipījās kā pubuļuoti dzīpari gaisā Vēr. II, 1198. pubuļe̦nas drēbes, rotwollen Zeug, mit schwarzen Flecken darauf Kremon n. U.;
2) pubulains, mit Bläschen, Häutchen bedeckt (von einer Flüssigkeit)
Wid.;
3) mit kleinen (Frühlings)wolken versehen:
kartupeļi jāstāda tad, kad pubuļaini (mākuļaini) gaisi Etn. II, 96.
Avots: ME III, 401
rēda
rēdas
rede
rede, in der Verbindung redes kùoks eine Art Krankheit: zem nuosaukuma "redes kuoks" tautā sapruot krūtīs, sānuos sacietējumu Etn. IV, 107. Aus mnd. rede "Fieber"; vgl. rēdeskuoks.
Avots: ME III, 501
Avots: ME III, 501
rēdēt
I rēdêt,
2): es juo rèdēju ("mācīju, devu paduomu"), lai taî dara Zvirgzdine. rēdēju tuo i[r] tuo, lai padara ebenda; "ausstatten, aussteuern"
Lng.; verheiraten (aus "Kurl.") Für. Nach Sehwers Unters. 99 in der Bed. "ausstatten, aussteuern" aus mnd. rēden "anschaffen, ausrüsten, fertig machen, bereiten".
Avots: EH II, 368
2): es juo rèdēju ("mācīju, devu paduomu"), lai taî dara Zvirgzdine. rēdēju tuo i[r] tuo, lai padara ebenda; "ausstatten, aussteuern"
Lng.; verheiraten (aus "Kurl.") Für. Nach Sehwers Unters. 99 in der Bed. "ausstatten, aussteuern" aus mnd. rēden "anschaffen, ausrüsten, fertig machen, bereiten".
Avots: EH II, 368
rēdiņi
rēdiņi U., die Bewohner von polnisch Livland; rēdiņu karš - im Jahre 1771, wo die Leute von dem gefürchteten Einbruch der Konföderierten flohen U. Als "Leinenrockträger" zu rēdens (vgl. auch rādiņi)? Oder zu rē̦ds I? In Sehren spreche man: bē̦rni kâ rèdiņi 2 sasē̦dušies rindā. Vgl. auch rē̦das ļaudis.
Avots: ME III, 517
Avots: ME III, 517
rēdnieks
rēdze
rēdze,
1) rẽdze N.-Peb., Jürg., Arrasch, rèdze 2 Druw. n. RKr. XVII, 75, Kreuzb., Warkl., Bers., der Haken, Stollen am Hufeisen Etn. I, 6: pakavām ir 3 rēdzes N.-Peb. pakaviņš bez rēdzes Latv.;
2) Plur. rèdzes 2 , Pferdegeschirr mit blanken Beschlägen
Druw. n. RKr. XVII, 75: čigāns uzlika zirgam rēdzes. Zur Bed. 1 vgl. rādze 2 und (zum Vokalismus) re̦gavas neben ragavas; in der Bed. 2 für rēdes?
Avots: ME III, 518
1) rẽdze N.-Peb., Jürg., Arrasch, rèdze 2 Druw. n. RKr. XVII, 75, Kreuzb., Warkl., Bers., der Haken, Stollen am Hufeisen Etn. I, 6: pakavām ir 3 rēdzes N.-Peb. pakaviņš bez rēdzes Latv.;
2) Plur. rèdzes 2 , Pferdegeschirr mit blanken Beschlägen
Druw. n. RKr. XVII, 75: čigāns uzlika zirgam rēdzes. Zur Bed. 1 vgl. rādze 2 und (zum Vokalismus) re̦gavas neben ragavas; in der Bed. 2 für rēdes?
Avots: ME III, 518
rēte
II rēte "?": tautu meitas vaiņagam rētes (Var.: rēdes) vien palikušas BW. 24515 var.
Avots: ME III, 521
Avots: ME III, 521