Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rēga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rēga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

brēga

brẽ̦ga,

1): auch Serbigal n. FBR. IV, 53, Nabben n. FBR. XI, 70: brēgu tecināt BW. 31874, 3 var. brūzī brē̦gas smēlējiņa 20527, 3 var.;

2) = jama III 1 Nötk.

Avots: EH I, 241


brēga

brē̦ga, = braga LP. V, 128, (Roneb., Smilt.]; brē̦gas od. brē̦gus vē̦de̦rs, der Vielfass A. XI. 82. Auch als Masc.: brē̦ga brālīši Vīt. 59.

Avots: ME I, 330



rēga

rē̦ga, ‡

4) rē̦gas Linden in Kurl., eine unangenehme Situation (Lage):
tādās rē̦gās viņš vēl nav bijis.

Avots: EH II, 369


rēga

rē̦ga,

1) rẽ̦ga Karls.. comm., "?";

2) Plur. rẽ̦gas "?": tiem puišiem savas rẽ̦gas galvā Karls.;

3) rè̦ga 2 "eine Geistererscheinang"
Sessw., N.-Schwanb.; rẽ̦ga "ein Hexenweib" Lautb.

Avots: ME III, 518


rēgains

rē̦gains, gespensterhaft; strautmalas kailie kuoki paradījās rē̦gaini Sārts Str. 219. kuopš tās rē̦gainās nakts Jaun. Ziņas 1938, № 75. rē̦gainās pārduomās Druvas san 28.

Avots: EH II, 369


sprēga

sprē̦ga, ‡

4) "?": nemiera spre̦gas (Funken?)
Sārts Str. 195.

Avots: EH II, 558


sprēga

sprē̦ga,

1) der Funke:
malkai sprakšuot le̦c sprē̦gas Fest. malka iesprakšķēja vienu sprē̦gu nuokulstās ebenda;

2) "?": lielām lietus pilēm krītuot le̦c sprē̦gas (feine Wasserstrahlen, Tropfen?)
Fest.;

3) die Spalte
Dr., der Riss: izlasi tādus vien (ābuolus) bez vainas, bez tārpu izē̦dām, sprē̦gām vai kreves Vīt. 30. spre̦ga stiklā, le̦dū Jürg., C.; sprè̦ga 2 ādā, mizā Warkl. sprē̦gas ir ādas sasprē̦gājumi (dzīvai miesai) Planhof, (mit ẽ̦ ) Nötk. Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017



sprēgains

sprē̦gains

1): uošlapiņas bij tādi sprẽ̦ge̦ni kartiņi, - ar sasprāgušu mizu Seyershof;

3) "?": (Līze) nebija vairs tik sprē̦gaini (= sprē̦gani 3?) valuodīga Ciema spīg. 187. lejup gāzās straume, pret akmeņiem spre̦gainas (sprühende?)
šļakatas sizdama Sārts Str. 213.

Avots: EH II, 558


sprēgains

sprē̦gains,

1) rissig, geborsten
L., U., brüchig: sprē̦gaiņas ruokas U. sprē̦gainās kuoku galuotnes Vēr. II, I163;

2) kalt (von sehr starkem Frost)
Warkl. (mit è̦ 2 ): sprẽ̦gains gaiss Karls. sprē̦gaiņi laiki, durchdringende Kälte L. Zu sprē̦ga.

Avots: ME III, 1017


sprēgala

sprẽ̦gala Seyershof, eine leicht aufbrausende, jähzornige weibliche Person: viņa citreiz nuo rītiem ir tāda s., bļauj un kliedz uz visiem.

Avots: EH II, 558


sprēgans

sprē̦gans: hinter "Blaum" ME. III, 1017 einzuschalten "Balt. V. 1890, № 95".

Avots: EH II, 558


sprēgans

sprē̦gans,

1) spröde:
kur agrāk dzirdēja sprē̦ganuo, pacietuo lībiešu tautas mēli Fr. Kārkluvalks Mūsu dzimt. 86;

2) sehr kalt:
laiks bija sprē̦gans Blaum.;

3) sprühend, temperamentvoll:
sprē̦gana meita Lautb. sprē̦gani zirgi RKr. VI, 89. Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017


sprēgata

sprē̦gata, das Sprühende, der Funke: mazākā dzirksteles sprē̦gatiņa Vīt. 21.

Avots: ME III, 1017


strēga

I strẽ̦ga, ein trockner Ast, eine Rute Ruj. Zur Wurzel von streģele?

Avots: ME IV, 1087


Šķirkļa skaidrojumā (1)

sastrēgt

sastrēgt: upē sastrēga le̦dus Peb. upē sastrē̦guši kuoki Ekau, Grünw. darba tik daudz sastrēdzis, ka nevar veikt ebenda.

Avots: EH XVI, 452