rẽ̦guôtiês Neuenb., Lin., Iw., Wid.,
rẽ̦gâtiês, -ãjuôs U.,
1) auch
rē̦guôt Altr. asins zieds 5,
sich (im Dunkeln unklar) zeigen; sich drohend erheben : dzer, kamē̦r mucai dibins rē̦guojas LP. IV, 27.
tikai skursteņa gals vien ūdens virsū rē̦guojās VI, 496.
ve̦lna miteklis rē̦guojies attālumā III, 47.
bads rē̦guojas gar visiem pakšķiem II, 29.
rē̦guojas pretim šausmīga gara nabadzība A. v. J. 1904, S. 832.
grē̦ks visur rē̦guojas priekšā LP. V1, 145.
vai aiz luoga nerē̦guojas galva? Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 358.
iz vilņiem rē̦guojās . . . ple̦ci Rainis.
vājprātīgam nevar pierādīt, ka tas, kas viņam rē̦guojas, ir fantazija Uolavs Ētika 104.
man rē̦guojas pie kājām mana bē̦rna kaps Rainis;
2) auch
rē̦guot Gr.-Buschhof,
gaffen, zurückschauen U.:
kuo tu tur rē̦guo? Gr.-Buschhof.
arvienu uz durnīm rē̦guodamies Kaudz. M. 40.
kādēļ mans kumeliņš atpakaļ rē̦gājās? BW. 18397, 6.
ja jau tu . . . būtu manu balsi pazinis, tad tev atpakaļ rē̦gāties nevajadzē̦tu Jaunie mērn. laiki I, 120;
3) sich scheuen (von Tieren gesagt Kursiten) U.:
zirgs rē̦gājas, das Pferd schaut sich ängstlich um, stutzt und scheut Biel. n. U.
zirgs tâ rē̦guojas, - diezin kuo nu krūmuos ieraudzījis Kursiten n. Etn. I, 58.
laumas (raganas LP. VI, 57)
lai rē̦guojas (sollen fernbleiben) nuo mana luopa! Br. 510;
4) eine Sache zögernd anfassen U.;
5) albern, Unsinn treiben Freiziņ,
"visādi ākstīties" Hochrosen: citām jāja precenieki, es pa priekšu rẽ̦guojuos (Var.:
gruozījuos, plātījuos u. a.) BW. 7918 var.
Zu redzêt.Avots: ME III,
518,
519