Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rībināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rībināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
aprībināt
‡ aprìbinât,
1) (eine ganze Gegend) erdröhnen machen:
pē̦rkuons aprībināja visu pamali, bet lietus nelija Saikava;
2) mit Gedröhn umstürzen
(tr.) Trik.: a. mucu.
Avots: EH I, 109
1) (eine ganze Gegend) erdröhnen machen:
pē̦rkuons aprībināja visu pamali, bet lietus nelija Saikava;
2) mit Gedröhn umstürzen
(tr.) Trik.: a. mucu.
Avots: EH I, 109
izrībināt
izrîbinât 2 , zur Genüge rollen, dröhnen: kad pē̦rkuons diezgan izrībinājis, tad lietus drīz pārstāsies Sassm.
Avots: ME I, 792
Avots: ME I, 792
parībināt
parìbinât,
1) ein wenig rìbinât (trans.): p. bungas;
2) intr., ein wenig, eine Weile rollen (vom Donner):
pē̦rkuons drusku parībināja, (Warkh., Warkl.) parībinēja.]
Avots: ME III, 91
1) ein wenig rìbinât (trans.): p. bungas;
2) intr., ein wenig, eine Weile rollen (vom Donner):
pē̦rkuons drusku parībināja, (Warkh., Warkl.) parībinēja.]
Avots: ME III, 91
pārrībināt
‡ pãrrībinât, dröhnend hinüberfahren (?): brauca, ... pārrībināja tiltiņu Brigadere Skarbos vējos 190.
Avots: EH II, 209
Avots: EH II, 209
rībināt
rībināt
rìbinât,
1) fakt. zu rìbêt, tr., dröhnen machen:
vaŗa bungas rībināt BW. 2626 var. pirc māsiņai vaska kurpes, ar kuo grīdu rībināt! 15575. Rīga rīb, kas tuo Rīgu rībināja (Var.: dimdināja)? 4628 var. kas tuo pili rībināja? Biel. 1383;
2) freqn., dröhnen, poltern
Spr.: bāleliņš kâ pē̦rkuons rībināja (Var.: ducināja) BW. 18001, 4. eita, bē̦rni, klausīties, kas pa namu rībināja! 33257. - Subst. rìbinâšana
1) das Dröhnenmachen;
2) das Dröhnen, Poltern;
rìbinãjums,
1) das einmalige, vollendete Dröhnenmachen;
2) das Gepolter;
rìbinâtãjs, wer dröhnen macht; der Polterer: rībinātājs nācis pa trepēm zemē LP. VI, 92.s
Avots: ME III, 534
1) fakt. zu rìbêt, tr., dröhnen machen:
vaŗa bungas rībināt BW. 2626 var. pirc māsiņai vaska kurpes, ar kuo grīdu rībināt! 15575. Rīga rīb, kas tuo Rīgu rībināja (Var.: dimdināja)? 4628 var. kas tuo pili rībināja? Biel. 1383;
2) freqn., dröhnen, poltern
Spr.: bāleliņš kâ pē̦rkuons rībināja (Var.: ducināja) BW. 18001, 4. eita, bē̦rni, klausīties, kas pa namu rībināja! 33257. - Subst. rìbinâšana
1) das Dröhnenmachen;
2) das Dröhnen, Poltern;
rìbinãjums,
1) das einmalige, vollendete Dröhnenmachen;
2) das Gepolter;
rìbinâtãjs, wer dröhnen macht; der Polterer: rībinātājs nācis pa trepēm zemē LP. VI, 92.s
Avots: ME III, 534
sarībināt
sarībinât, tr. u. intr., fakt., erdröhnen machen: ar dūri sizdams... sarībināja durvis Janš. Dzimtene 2 III, 11. sajāja tautiņas, sarībināja (ritten dröhnend zusammen) BW. 15104.
Avots: ME III, 718
Avots: ME III, 718
uzrībināt
uzrìbinât,
1) dröhnend aufwecken:
u. kuo nuo miega;
2) für eine nicht lange Zeit dröhnen machen:
u. bungas.
Avots: ME IV, 373
1) dröhnend aufwecken:
u. kuo nuo miega;
2) für eine nicht lange Zeit dröhnen machen:
u. bungas.
Avots: ME IV, 373
Šķirkļa skaidrojumā (4)
brukšķināt
brukšķinât, brukšinât, brūkškinât,
1) knistern, krachen, dröhnen amchen:
tur tev liks pupas malt, var̀a dzirnus brūkšķināt (Var.: rībināt) BW. 2626. ūdri, be̦bri Daugavā le̦du vien brukškināja 3445 (Var.: brikšķināja);
2) intr., knistern, krachen, drönen:
es klausuos, es klausuos, kas mežā brukšināja 9672. [Vgl. li. brukščióti "хрустѣть".]
Avots: ME I, 339
1) knistern, krachen, dröhnen amchen:
tur tev liks pupas malt, var̀a dzirnus brūkšķināt (Var.: rībināt) BW. 2626. ūdri, be̦bri Daugavā le̦du vien brukškināja 3445 (Var.: brikšķināja);
2) intr., knistern, krachen, drönen:
es klausuos, es klausuos, kas mežā brukšināja 9672. [Vgl. li. brukščióti "хрустѣть".]
Avots: ME I, 339
skandināt
skañdinât Wolm., Iw., Gr.-Essern, skàndinât 2 Kl., Prl., tr., fakt., klingeln; erschallen lassen U., ertönen lassen: skandināt ar pulkstenīšiem I Chron. 17, 42. vējš... skandinājis pulksteni A. XX, 52. pirksti skandina pa... kabatu... kapeikas Vēr. II, 1243. atslēdziņas skandināsi BW. 11720, 4 var. velt[i] man savu skaņu balsi šī ciemā skandināt 847. juo tie meži skanēt skan, juo es viņus skande̦nāju 8485. skanēj[a] Rīga, kas tuo Rīgu skandināja? 7815 var. man nebija ze̦lta piešu, kuo grīdiņas skandinat (Var.: dimdināt, rībināt ) 24098, 1 var. tavu guodu gribu skandināt pa visu pasauli MWM. X, 888. Zu skanêt; zum Lautlichen s. Le. Gr. 120.
Avots: ME III, 871
Avots: ME III, 871
strīzdeklis
strīzdeklis Bw. 21056 var., strīzdeķis JK. II, strīzdiķis Konv. 1 780, = trīdeksnis, eine Art bei Hochzeiten gebrauchtes Musikinstrument: strīzdiķi strubulķi, eim[a] abi kāzās! man bij ēst, man bij dzert, tev galdiņu rībināt BW. 15998, 4.
Avots: ME III, 1092
Avots: ME III, 1092
strubuļķis
strubuļķis "?": strīzdiķi, strubuļķi, eim[a] abi kāzās! man bij ēst, man bij dzert, tev galdiņu rībināt BW. 15998, 4.
Avots: ME III, 1093
Avots: ME III, 1093