Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rīklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rīklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
krīklis
[I krĩklis, f. -le Bauske, wer viel schreit. Zu krika II, slav. kričati "schceien", gr. χρίχε "krachte", ae. hrágra "Reiher".]
Avots: ME II, 283
Avots: ME II, 283
krīklis
II krĩklis, wer gierig zugreift und frisst Plm., A.-Schwanb., Druw.; s. auch krĩklē̦ns und kriķis I.
Avots: ME II, 283
Avots: ME II, 283
krīklis
‡ III krĩklis Seyershof, ein mageres Kind; ein schwächliches Lebewesen (mit ī ) Renzen.
Avots: EH I, 657
Avots: EH I, 657
pārrīklis
platrīklis
platrīklis, ein Grossmaul L., St. plats, breit, weit: pē̦du plats, einen Fuss breit. Sprw.: tik plats kâ gaŗš: man plati ple̦ci, es varu panest: plati, vārti, veŗaties (Var.: plešaties plaši, vārti)! BW. 18611 var tavu platu ce̦purīti! visa plata (Var.: plaša) pasaulīte apakš tavas BW. 32909: duoties platā pasaulē III, 394. šie stāv ar platām mutēm (mit weit geöffneten Mündern) brīnīdamies LP. IV, 9. tuo redzē̦dams kalējs pa liek ar platu muti, tīri mē̦ms IV, 159. atplēst acis platas, die Augen weit aufreissen. skatīties ar platām acīm (mit weit geöffneten Augen) Kaudz. M. 346. kamē̦r manas acis platas, so lange ich noch lebe U. ja dievs būs licis... manām acīm arī palikt vēl platām (wenn Gott mich wird am Leben erhalten haben) Kaudz. M. 331. - ļaudīm plata grāmata, die Leute (das Publikum, die Welt) glauben und vergrössern gern (bes. üble Nachrede) U. - Subst. platums (li. platùmas), die Breite, Weite: veriet vārtus li(=līdz) galam, celiet stabus platumā! BW. 18608. ielas platumu merīdams LP. VII, 1063. pē̦du, pē̦das platumā, einen Fuss breit. vēl viena pirksta platuma (ein Fingerbreit) tikai trūka Dīcm. pas. v. I, 45. liels ūdens priekšā versti platumā LP. V, 266. Nebst plašs zu li. platùs "breit", le. plātīt plèst. apr. ON. Platelauke, ai. práthati "breitet aus", pṛthú-ḥ, av. pǝrǝϑu-, gr. πλατύς, ir. lethan "breit", ahd. flado "breiter, dünner Kuchen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 225 f., Boisacq Dict. 792, Zubatý KZ. XXXI, 3 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 99 f.-Das balt. a hier (neben e in plešu!) wohl aus altem o.
Avots: ME III, 322, 323
Avots: ME III, 322, 323
rīklis
rīklis,
1) rĩklis N.-Peb., ein Gieriger, Gefrässiger:
kuo lai es tiem rīkļiem grūžu kaklā, kad man ne˙kā nav? Jaunie mērn. laiki I, 88;
2) das obere Ende der Speiseröhre
Seifert Latv. chrēst. III, 114.
Avots: ME III, 537
1) rĩklis N.-Peb., ein Gieriger, Gefrässiger:
kuo lai es tiem rīkļiem grūžu kaklā, kad man ne˙kā nav? Jaunie mērn. laiki I, 88;
2) das obere Ende der Speiseröhre
Seifert Latv. chrēst. III, 114.
Avots: ME III, 537