Paplašinātā meklēšana

àizrìkuôt: šuos aizrīkuo gulēt Pas. IX, 513.

Avots: EH I, 46

àizrìkuôt, tr., aufbieten, hinschicken: pēc pusdienas viņš aizrīkuoja puišus pie darba, uz pļavu C.

Avots: ME I, 47

aprìkuôt: a. puišus pie darba Ewers, den Knechten ihre Arbeit anweisen.

Avots: EH I, 109

aprìkuôt, bestellen, beschirren Mag. IV, 2, 107: ļaudis, darbiniekus.

Avots: ME I, 116

atrĩkuôt, tr., wegräumen, hinbefördern, hinbestellen: lieciniece tika atrīkuota liecinieku istabā A. XXI, 756.

Avots: ME I, 186

ìerīkuôt, tr., einrichten: visu viņš ierīkuoja jauki. Refl. -tiês, sich einrichten: ubadze ierīkuojās aizkrāsnē pārgulēt pa nakti. tagad e̦sam ierīkuojušies MWM. VI, 663. Subst. ìerikuõjums, die Einrichtung: istabas ierīkuojums.

Avots: ME II, 58

izrìkuôt, tr.,

1) ausrichten, veranstalten:
kāzas, krustības. spēcīgi vīri izrīkuoja cīniņus LP. VII, 402. kungi izrīkuojuši lielas medības Etn. III, 142;

2) anstellen, anordnen, bestellen, schicken:
puišus pie darba Neik. viņš izrīkuojis katru uz savu pusi LP. VII, 859. viņš izrīkuoja darbus Latv.;

3) aus -, wegräumen:
tas pie laika savas mantas izrīkuojis LP. VII, 833;

4) ausstatten, versehen:
ar elektriskiem organiem izrīkuotas zivis Konv. ² 812. Subst. izrìkuõjums, die Veranstaltung, Ausrichtung: iziet uz kādu atklātu izrīkuojumu Asp.; izrìkuôtãjs, der Ausrichter: balles izrīkuotājs LP. VII, 621.

Kļūdu labojums:
spēcīgi = spēcīgie

Avots: ME I, 792

nùorìkuôt, tr., in Ordnung bringen, aufbieten, anweisen, bestellen, anordnen, beauftragen: nuorīkuo kalpuoni, lai vāra kartupeļus Latv. aizgājuši, kur katrs nuorīkuots LP. VII, 859. viņš bij nuorīkuojis muzikantus, lai katrs rauj savu daiku vaļā Līb. Refl. -tiês, die häuslichen Arbeiten verrichten, den Haushalt besorgen: palīdzēja tē̦vam nuokuopties un nuorīkuoties Aps.

Avots: ME II, 840

parìkuôt, tr., aufbieten, bestellen; anordnen, beauftragen: saimniece parīkuoja meitas B.Vēstn. viņš negrib parīkuot ne puišu pie darba Kaudz. [Refl. -tiês, eine Weile rìkuôtiês: ļaujiet viņam daudz maz parīkuoties!]

Avots: ME III, 91

pìerìkuôt, ‡

2) = ‡ pieriẽdît.

Avots: EH II, 268

pìerīkuôt, anbringen: šķē̦pa asmenim pierīkuot atkārpās Antrop. II, 14.

Avots: ME III, 285

rìkuôt,

1): ej, māsiņa, druviņā, nerīkuo sētiņā! lai rīkuoja māmuliņa, - tai r. piederēja BW. 3169 var. Refl. - tiês,

2): r. pruom uz māju! Seyershof. "BW. 3065" ME. III, 538 zu verbessern in "BW. 3065, I".

Avots: EH II, 376

rìkuôt, tr.,

1) anordnen, verfügen; zu irgend einem Behufe anwenden, aufbieten (z. B. Menschen zu einer Arbeit)
U.: viņš ļaudis rīkuoja pie sudu vešanas, er stellte die Leute beim Mistfahren an U. rīkuojis ļaudis LP. IV, 164. saimnieks izgāja rīkuot saimi Kaln. Uozuolk. m. 51. saimnieks saderējis čigānu par ve̦ckalpu, juo tas pratīšuot vis˙labāki darbus rīkuot, izdzīt LP. VI, 356. Juris rīkuo luopu baru R. Kam. 157. - zaldātus rīkuot, exerzieren, mustern U. - vai man nav brīv savu sievu rīkuot (in Zucht halten, züchtigen)? Oppek. n. U.;

2) vorbereiten, fertigmachen, zurichten
Bielenstein Holzb., veranstalten : kāzas, kristības, bēres. gudrie dē̦li rīkuo kazas LP. VI, 369;

3) ein Pferd beschirren
Bielenstein Holzb. 562. Refl. -tiês,

1) hantieren, sich zu schaffen machen; sich mit etwas abgeben:
izveicīgi rīkuoties LP. I, 163. Zūza rīkuojas... pa cepešu krāsni Krišs Laksts 22. Mē̦tra rīkuojās ar traukiem A. XX, 930. rīkuoties ar pīpi Kaudz. M. 30;

2) sich anschicken; Vorbereitungen treffen :
rīkuojās braukt uz baznīcu BW. III, 1, 72. (pilī) pat˙laban kāzās rīkuojās LP. IV, 11. - Subst. rìkuôšana,

1) das Anordnen, Verfügen;

2) das Vorbereiten, Zurichten, Veranstalten;
rìkuôšanâs, das Tun, Handeln; das Sichabgeben: uz mūsu duomāšanu... un rīkuošanuos... dara iespaidu daž˙dažādi apstākļi Vēr. II, 177; rìkuõjums,

1) die Verfügung:
valdības rīkuojums; viņam jāklausās dē̦la rīkuojumā A. XI, 476;

2) die Veranstaltung
(gew.: izrìkuõjums): ar Lūci tas bija iepazinies kādā rīkuojumā De̦glavs Riga II, 1, 58; rìkuôtãjs,

1) wer anordnet, verfügt:
jauna, ve̦ca klausīdama, tiku pati rīkuotāja BW. 3065. mājās palika lielākie rīkuotāji De̦glavs Ve̦cais pilskungs 126;

2) wer vorbereitet, zurichtet, veranstaltet.
Nebst li. rykáuti "regieren, schalten, herrschen" nach Būga KSn. I, 65 zu rìks, was aber der Bedeutung wegen wohl nur für le. rìkuot 3 und vieileicht rikuoties 1 zutrifft. Dagegen rìkuot 1 ist nebst li. rykáuti schwerlich von apr. rikawie "regiert" zu trennen, das vom entlehnten (aus einem germ. *rīkīs) rikijs "Herr" abgeleitet ist.

Avots: ME III, 538

sarìkuôt: s. visus pie darba Saikava.

Avots: EH II, 442

sarìkuôt, tr., ordnen, instandsetzen, zurechtmachen, vor-, zubereiten, zustande kommen lassen; anordnen; anspornen Spr.: rīt sarīkuosim izkaptis un parīt stāsimies pie rudzu pļaujas Janš. Precību viesulis 41. pīpi sarīkuojis Alm. Meitene nuo sv. 101. sarīkuot kuģi LP. II, 49. viņš bij laivu sarīkuojis R. Sk. II, 255. viss uz galda bij sarīkuots kâ pieklājas LP. VII, 280. sarīkuo dzīres Rainis. lācis sarīkuoja mielastu Krilova pas. 32. jāsarīkuo bēres LP. VII, 153. kungs sarīkuojis medības ebenda S. 241. labi sarīkuotu karaspē̦ku MWM. VI, 756. sarīkuo briesmīgu uzbrukumu RKr. VIII, 9. Jorams sarīkuoja visu Izraeli (ordnete das ganze Israel) 11 Kön. 3, 6. Refl. -tiês,

1) sich zurechtmachen, sich vorbereiten:
puisis atraisīja gruožus un sarīkuojās uz braukšanu Alm. Kaislību varā 66;

2) einander anspornen
Spr.

Avots: ME III, 718

uzrìkuôt: ": anordnen" ME. IV, 373 zu ersetzen durch ", anordnen".

Avots: EH II, 732

uzrìkuôt: anordnen, aufbieten (zu einer Arbeit); vorbereiten, zurichten: uzrīkuo sev paši maltīti Strindberg Pr. 1. 30. uzrīkuodams savu pīpu Janš. Bandavā I, 10. uzrīkuoja aude̦klu Līgava I, 229. uzrīkuot (aufmontieren) jaunas dzirnavas.

Avots: ME IV, 373