Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rīsēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rīsēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

drīsēt

drìstêt: auch bei Elger (in Günthers Ausgabe I, 102 und 197), Alswig, Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Mahlup, Oknist; Saikava, Wessen.

Avots: EH I, 335

ietrīsēties

ìetrìsêtiês, erbeben, erzittern: viņai sirds sāpigi ietrīsas A. Up.

Avots: ME II, 83

notrīsēt

nùotrìsêt, intr., erzittern, erbeben: dievs duod apsei nuotrīsēt BW. 8864. viņa nuotrīsē Rainis.

Avots: ME II, 877

patrīsēt

[patrīsêt, eine Weile zittern: dabūja aukstumā krietni patrīsēt.]

Avots: ME III, 124

rīsēt

risêt, -ẽju "?": viņš redzēja, kâ rīsēja viņa spārnu spalvas pēc dižas liduošanas Vēr. II, 1374.

Avots: ME III, 539

satrīsēt

satrīsêt: = satrīcêt 1: satrīs paltis, nuošalc tērces Daugava 1939, S. 418.

Avots: EH XVI, 457

satrīsēt

satrīsêt, sich stark schütteln Spr.

Avots: ME III, 766

trīsēt

I trìsêt: auch Serben, Smilt., Trik., (mit ĩ) Lemb., (mit ì 2 ) Oknist, Sonnaxt, Visķi, 3. prs. trīsē Rūžu Kr. 82, trìs 2 (aus *trīsi), 1. p. s. trìšu 2 Auleja; trīšējuošs gaišums Fr. Bārda Zemes dē̦ls 7 23.

Avots: EH II, 696

trīsēt

I trìsêt Drosth., Jürg., Notk., PS., Wolmarshof, (mit î 2 ) AP., Arrasch, (mit ĩ ) Bauske, Daugeln, Segew., Tr., (mit ì 2 ) Zvirgzdine, -u, -ẽju, zittern, beben: trīsi (Var.: trīci, drebi), apšu lapa! BW. 22696, 5 var. tā trīsēja tautu meita 25448 var. viņš nuo lieliem priekiem trīs Vēr. v. J. 1904, S. 262. viņš (nuo bailēm) trīsējis Pas. III, 31. ziedu lapiņas bikli trīs Zalktis II, 48. pie debesīm jau trīsēja rīta blāzma Vēr. II, 947. In Lettgallen auch reflexiv: vecis... viss... trīsas (r. трясеться) nuo saltuma Pas. IV, 80 (aus Malta). Entweder aus *trisêt (= li. trišėti "zittern)" mit dem ī von trīcêt, oder aus einem Paradigma *trìsu (= li. *trįsù), *trisu, *trist (zu trašâtiês) umgebildet (zu diesem Vorgang vgl. Le. Gr. § 619). Das slav. ę in tręsti "schütteln" beruht wahrscheinlich auf em, sodass le. trīsêt von slav. tręsti wahrscheinlich zu trennen ist.

Avots: ME IV, 241

trīsēt

II trĩsêt Stenden, mit einer trīse aufwinden Spiess n. U.

Avots: ME IV, 241

uztrīsēt

uztrīsêt, mit Hilfe einer Tritze (trīse) (hin)aufwinden, aufziehen Stenden, U. (unter trīsuot).

Avots: ME IV, 393

Šķirkļa skaidrojumā (1)

bailēt

[bailēt, intr., sich fürchten: tiem būs trīsēt un batlēt Glück V Mos. 2, 25]. Gew. refl. baîlêtiês dass.

Avots: ME I, 251