Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rītēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rītēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

apkrītēt

apkrĩtêt, etw. trocken werden, von nassem Lehmboden: kuo tādā skrīnī lai dari; jāgaida, kamē̦r drusku apkrītēs, tad varēs ecēt Naud., Gr. - Behrsen.

Avots: ME I, 96

krītēt

‡ *krĩtêt, zu erschliessen aus apkrĩtêt und nùokrītêt.

Avots: EH I, 657

krītēties

krĩtêtiês, -ẽjuos, reif werden: labība krītējas Grünh. [Vgl. apkrĩtêt.]

Avots: ME II, 283

nokrītēt

nùokrītêt: n. ādu ar krītu, lai tā ir balta Siuxt.

Avots: EH II, 56

[nùokrītêt, tr., mit Kreide beschreiben, bekritizeln, mit Kreidestrichen bedecken: viņi pat laban kâ nuo nuoktītētā galda varēja redzēt bija nuobeiguši partiju perferensa De̦glavs Rīga II, 1, 68.]

Avots: ME II, 802

rītēt

rītêt, -u, -ẽju, prassen L., U.: rītēt un plītēt, fressen und saufen U. sāks ar citu sievām rītēt Birzgalietis. Refl. -tiês, fressen St. Ableitung von rīte I, oder aber aus rĩt nach plītēt umgebildet?

Avots: ME III, 540

rītēt

‡ II rītêt, = rītêtiês: kad suņi meņģējas, tad saka, ka suņi rĩtē Ramkau. guovs var rĩtē̦dama ātri nuolauzt ragu ebenda. kaķi, zē̦ni rītēja Linden in Kurl.

Avots: EH II, 377

rītēt

‡ III rītêt (mit ostle. ī < ie ?), -u, -ēju Malta, (verknotetes Garn) entwirren.

Avots: EH II, 377

rītēties

rītêtiês "spielen, liebkosen (mīlināties ar kādu lietu)"; für Lisohn angegeben, aber von Aps. nicht gekannt.

Avots: ME III, 540