Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rīvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rīvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (24)

aizdrīvēt

àizdrĩvêt, tr., verstopfen: luogu pakulām K.

Avots: ME I, 23

atbrīvēt

atbrĩvêt, ‡ Refl. -tiês Bers., sich frei machen, sich beurlauben lassen: a. uz kadu laiku.

Avots: EH I, 136

atbrīvēt

atbrĩvêt, erlauben, frei machen: mežkungs man atbrīvēja tuos zarus nuo meža nest mājā A. XX, 266. viņš it viegli varēja atbrīvēt divus zirgus MWM. VII, 441.

Avots: ME I, 151

brīvēt

brĩvêt: brīvē nu, brīvē, - redzēs, cik lielu rūmi atbrīvēsi! Saikava.

Avots: EH I, 243

brīvēt

brĩvêt, - ēju, brĩvinât, brĩvuot, tr., befreien, losmachen: jūs sevi vīrišķi nuo suoda brīvējat Rainis. tik nāve vien iespēj uz dzīvi(bu brīvuot MWM. IX, 242. brīvināt nuo verdzības Rainis. Refl. - tiês, sich befreien: nuo zemes lietām brīvējies gars Poruks V, 62.

Avots: ME I, 335

drīvēt

I drĩvêt, -ēju, kalfatern: šķirbu ar pakulām vai sūnām drīvēt. kâ tad mani ve̦cu veda, pakulām drīvē̦dami BW. 17477. Refl. -tiês, mit dem Schiffe treiben L. [Nebst estn. trīwima "kalfatern"] anscheinend aus mnd. drīven "treiben"; [vgl. cieti nuodzīt "kalfatern" bei Bielenstein Holzb. 631 1].

Avots: ME I, 501

drīvēt

II drīvêt, ‡ Refl. -tiês,

1) "berzties" (mit ì 2 ) Linden in Kurl.;

2) "sich träge bewegen"
Diet.

Avots: EH I, 335

drīvēt

II drīvêt, (einen neuen Strick) recken und reiben Lems. n. U.; [Hypernormalismus fürs entlehnte rĩvêt "reiben"? vgl. drīģele].

Avots: ME I, 501

iebrīvēties

‡ ìebrĩvêtiês,

1) (andere zur Seite schiebend) sich in einem Gedränge Platz machen
AP., Stom., Vīpe: iebrīvējusies ... ubagu barā Janš. Tie, kas uz ūdens 12. ie. ("iekārtuoties") mazajā istabinā Mahlup;

2) sich Freiheiten herausnehmen
Schwitten: viņš pie mums tâ iebrīvējies, ka mums pašiem vairs nav ne˙kāda dzīve.

Avots: EH I, 505

iedrīvēt

‡ ìedrīvêt, kalfaternd hineinstopfen: siju starpā ieklātuo un iedrīvē̦tuo sūnu lēkšas Janš. Mežv. ļ. II, 470.

Avots: EH I, 510

iegrīvēt

ìegrīvêt: (mit einem Grabstichel) eingraben Mag. XV, 3, 61.

Avots: EH I, 514

iegrīvēt

ìegrīvêt, [einkerben Arrasch]: tur dziļi iegrīvē̦tās zīmes rādīs Aus. I, 113.

Avots: ME II, 19

izbrīvēt

izbrĩvêt, ‡

2) Erlaubnis wozu erwirken
Segew.: es jau izbrīvēju ratiņu (habe die Erlaubnis erlangt, das Spinnrad zu benutzen); kad vajadzēs, tad varēs ņemt Seyershof; (mit einem acc. des Ortes) das Recht der zeitweiligen Beschlagnahme (Benutzung) einer Stätte erwirken Segew.

Avots: EH I, 436

izbrīvēt

izbrĩvêt, befreien, erlauben, gönnen: izbrīvē viņu uz stundu, lai viņš var atnākt līdz Mar. ceļš jāizbrīvē ar varu Druva I, 981. kad tev tuo izbrīvē, tad makšķerē vien Blaum. skouluotãjs izbrīvēja skuolē̦niem paruotātes pa pagalmu A. XIV, 2, 73. Refl. -tiês, frei werden: vidū izbrīvējās vieta priesteŗiem Vēr. II, 348.

Avots: ME I, 719

nodrīvēt

‡ nuodrĩvêt Siuxt, (mit Moos od. Hede die Ritzen in einer Wand) vollstopfen (kalfatern): ar sausām sūnām nuodrīvēja kūtij ... siju starpas Janš. Mežv. ļ. I, 310. rijas sienas ... n. 232.

Avots: EH II, 41

pabrīvēt

pabrĩvêt, tr., erlauben; erwirken: es tikai izlietuošu atļauju, kuo mans pazīstamais man laipni pabrīvēja A. XIII, 473. viss jau bija ar muižas pabrīvēšanu Aps. VI, 10.

Avots: ME III, 10

rīvēt

I rĩvêt: krampjus r., krampfstillende Mittel einreiben Diet. Refl. -tiês: streiten AP.

Avots: EH II, 377

rīvēt

I rĩvêt, -ẽju, rĩvât Dunika, Līn., (auf der Reibe U.) reiben. Refl. -tiês, sich reiben. Nebst estn. rīwima aus mnd. riven.

Avots: ME III, 541

rīvēt

II rīvêt, -êju, reffen U.: zēģeļus. Nebst estn. rīwima aus dem Germanischen.

Avots: ME III, 541

skrīvēt

skrĩvêt, -ẽju, = rakstît, schreiben U.: ne es māku rakstīt, ne skrīvēt LP. IV, 81. Aus mnd. schriven.

Avots: ME III, 896

uzskrīvēt

uzskrĩvêt, aufschreiben Spr. (scherzweise, geringschätzig): u. kuo jaunu Zeif. III, 3, 55.

Avots: ME IV, 378

Šķirkļa skaidrojumā (2)

retinuma

retinuma sakne, Rotwurz Sassm.: sarīvētu retinuma sakni lietuo pret caureju. Beruht auf einem *retinu "mache gerinnen" (zu retêt).

Avots: ME III, 514

žigināt

žiginât, (die Haut) stark reiben ("rīvēt ādu ar ruoku tâ, ka čīkst") Mar.: žigini man muguru: niez! Mar. n. RKr. XV, 146.

Avots: ME IV, 809