rūgot
rūguôt, ‡ Refl. -tiês, murren (?): taisnību, par kuŗu lai netiek ne˙vienam kuo r. Kaudz. Jaunie mērn. l. IV, 79. tev bē̦rni rūguosies, tev kapa smiltīm metīs ļaunus vārdus līdz Izjurieši 73.
Avots: EH II, 387
Avots: EH II, 387
'rūgot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: