Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rūgušpiens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rūgušpiens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

rūgušpiens

rûgušpiẽns KL, Prl., Wolm. u. a. (oft fälschlich einzeln geschrieben: rūgušs piens), gegorene Milch, Sauermilch: rūgušpienu ielej katlā un vāra, līdz biezais (baltais) piens nuostājas virsū Etn. II, 137. krējums nuostājas virsū, rūgušpiens apakšā ebenda.

Avots: ME III, 568

Šķirkļa skaidrojumā (7)

aknains

aknaîns: aknains rūgušpiens, feste Sauermilch, von der sich noch keine Molken absondern Ramkau.

Avots: EH I, 66

kludzerēties

‡ kludzerêtiês,

1) wackelig sein (und klappern; von der Schneide eines Taschenmessers)
N.-Bergfrled; wackeln (kuļāties) Fest.: ritenis kludzerējas uz vienu un uotru pusi;

2) gehend oder fahrend sich vörwärts bewegen
Fest., mit einem schwachen Pferd (mühsam) fahren N.- Peb.;

3) = kludzêt II ‡ 2 AP.: braucuot rūgušpiens kludzerējās spainītī.

Avots: EH I, 621

pakraiškas

‡ pakraiškas Bērzgale, pakraiški ebenda, = pakrejas; pakràišk(eņ)as ² Warkl. "rūgušpiens, kam vēl ir klāt daļa krējuma" od. "salds krējums kuopā ar rūgušpienu": putrai vajag daliet pakraišku.

Avots: EH II, 143

sakupēt

II sakupêt: rūgušpiens siltumā sakup Sermus.

Avots: EH XVI, 421

sašķēst

sašķēst,

1) (?), intr., zusammenfallen, zertrümmert werden:
kuģis sašķēst pret klinti Asp.; für sašķîst?

2) = sašķḕrst, saplêst (skalu malku; -žu, -du) Serben;

3) "sarûgt": rūgušpiens par daudz sašķēdis (?) Dunika.

Avots: ME III, 755

šķērbalains

šķẽ̦rbalains, ‡

2) "?": š. ir saskābis rūgušpiens, tāds kâ zieduos, kâ klučuos Ramkau.

Avots: EH II, 633

uzskābt

uzskâbt,

1) (allzu) sauer werden:
rūgušpiens uzskābis: nebūs laba biezpiena;

2) sauertöpfisch, ārgerlich, mürrisch werden:
Jānis aizgāja gluži uzskābis Niedra Brūnā 54 u. a.

Avots: ME IV, 378