Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rūnīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rūnīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

izrūnīt

izrũnît, tr., verschneiden, kastrieren: ēzeli, kuili.

Avots: ME I, 793


nurūnīt

nuorũnît,

1) = izrũnît Frauenb.;

2) schlecht kastrierend umbringen
Dunika: n. suvē̦ru;

3) mit einem stumpfen Messer abschneiden
Dunika, Frauenb.

Avots: EH II, 82


rūnīt

rũnît: auch AP., Frauenb., Iw., Siuxt, (mit ù 2 ) Erlaa, Oknist, Sonnaxt.Subst. rūnîšana BW. 35074, 1, das Kastrieren;rūnîtājs BW. 35074, der Kastrierer.

Avots: EH II, 388


rūnīt

rũnît C., Karls., Lin., Wahnen, rùnît 2 Kl., Prl., -u (Prl.) od. -ĩju, -ĩju,

1) kastrieren, wallachen
U.; rūnīts gailis, ein Kapaun;

2) mit einem stumpfen Messer schneiden
Krišs Laksts 76. vgl. mnd. runen "kastrieren".

Avots: ME III, 571

Šķirkļa skaidrojumā (6)

avens

ave̦ns, avins [BW. 11587] (li. ãvinas, [pr. awins, aksl. ovьnъ]), avans BW. 21414, [avē̦ns Ekau], àuns, Dem. aveniņš, aventiņš BW. 16791, Widder, Schafbock: ave̦ns - izrūnīts auns Etn. I, 106. ave̦ns (Var.: avins, avans) vērša vē̦de̦rā (Rätsel) Rkr. VII, 130. ave̦ni vienā dienā nenuobadās. Sprw.: vai ave̦ns pie vēža ies vilnas prasīt. avins = auns Lubahn Etn. II, 23. nebē̦dāji, māmuliņa, aveniņu turē̦dama; pat aitiņa attecēs pie tā tava aveniņa BW. 12111. [ave̦na galviņa, Wellbaum am Webstuhl ("Bocksköpchen") bei Bielenstein Holzb. 402.]

Kļūdu labojums:
pat aitiņa = pat[i] aitiņa

Avots: ME I, 232


brūnis

I brũnis, ein braunes Pferd: uz brūņa jāt. brūnītim auzas devu. nu apkalu brūnīšam te̦raudiņa pakaviņus BW. 29872,4.

Avots: ME I, 341


daiļš

dàiļš [C., daĩļš Nigr., Ruj., Walk, Neuenb., Tr., Salis], daîļš 2 Kand., [Pl.], daĩls [Rutzau n. RKr. XVI, 124 2, O. - Bartau], daîls (Linden in Kurl., Ogershof), zierlich, nett, niedlich, anmutig, hübsch, schön: dailu rāvu ābuoliņu BW. 17089. kas... nuo daiļa augumiņa 6559. lai ce̦p daiļi kukulīši 8117. sukā savus daiļus matus 14132. nav ne˙viena daiļa puiša 10983. augat, mani daiļi zirgi 15905, 11. daiļu dziesmu es dziedāju 563. skaista piere, daiļa mute od. daiļa mēle 10975. te nu mana daiļa ruota 15932, 4. aug man daiļa līgaviņa 15905, 4. daiļa, skaista tautu meita 5400, 1. skaista meita, daiļa meita, tā bij puišu vīlējiņa 6885. - daiļam daiļa indeve LP. III, 40. viņa izskatījās daiļa kâ eņģelītis Grünberg. Adv. daiļi, daili: daiļi dziedāt BW. 204, jāt 6646, spēlēt 13646, 17, pastaigāt 6770, tecēt 13730, 27. brūnītis galvu daiļi ne̦s 13838. Nebst li. dailus "zierlich", [neutr. daĩlu, am ehesten zu ai. dīdēti "scheint, leuchtet", gr. δέατο "schien", schwed. tīra "leuchten", (vgl. auch le. dairīties "umhergaffen" ), norw. tīr "Glanz", an. tìrr "Ehre, Ruhm"; dagegen nach J. Schmidt Vok. II, 486 f. und 418 zu ae. til "tauglich, gut", got. gatils "passend" u. a.].

Kļūdu labojums:
dziedāt BW. 204 = dziedu BW.224,11

Avots: ME I, 431, 432


patecināt

patecinât [li. patẽkinti], fakt.,

1) etwas laufen lassen:
izrūnītu zirgu;

2) ein wenig zapfen:
alu;

3) mit dem tecelis ein wenig schärfen:
cirvis un šķipele jāpatecina MWM. VIII, 589. [zirkles patecināt Pas. I, 384 (aus Rositten).]

Avots: ME III, 120


peilis

peĩlis Nigr., Alt-Autz (li. peĩlis, apr. peilis), das Messer: tēviņš peili trina, gribēj(a) mani izrūnīt BW. 34997 (aus Schrunden); ein abgenutztes Messer Bauske. Wohl zu li. pielà, slav. pila "Säge", s. Trautmann Wrtb. 210 und Būga KSn. I, 187.

Avots: ME III, 192


puskuilēns

puskuĩlē̦ns Iw. ("kuo nevar rūnīt"), Siuxt, Demin. zu puskuĩlis.

Avots: EH II, 332