Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rūsma' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rūsma' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

drūsma

I drũsma, trauriges Gefühl, trübe Stimmung, Melancholie, Schauder: viņš šķīrās ar savādu drūsmu sirdī Vēr. 180, Vgl. drūms.

Avots: ME I, 506

II drūsma, das Gedränge: baznīcā bija liela drūsma Nigr., Kand. drūsmā vingrums rasies Lautb. Ind. un Arija 24. drūsmām, in grossen Scharen Mag. IV, 3, 113. Vgl. drūzma.

Avots: ME I, 506

grūsma

grūsma [Bers.], der Stoss, Anprall: nuo rīta viņi nāk ar sausu vēju grūsmu Rainis. par tevi šņāc šuo viļņu duobjās grūsmas Apsk.

Avots: ME I, 668

grūsma

I grūsma, ‡

2) das Gewühl, Gedränge
(mit û ) KatrE.: tirgū, tādā grūsmā, kuo tur var ieraudzīt! ebenda. iekš šīs grūsmas lapu aizrauts līdz ... pilij Mekons Par. asins kāz. 12; ‡.

3) "Unruhen"
(mit û ) KatrE.: naks kādreiz kāda g, kādi kaŗi.

Avots: EH I, 412

grūsma

‡ II grũsma Sedviņi, ein altes. zu verfallen drohendes Gebäude.

Avots: EH I, 412

rūsma

rūsma: auch (mit ũ) AP.

Avots: EH II, 389

rūsma

rūsma, Abfälle von Holz auf dem Holzplatz N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, No 35, S. 378; 1926, NoNo 37 /38, S. 411. Zu rūsa II.

Avots: ME III, 573

rūsmanis

rūsmanis, ein gieriger, eigennütziger Mensch Wid.

Avots: ME III, 573

rūsmanīte

rūsmanĩte, rūsmanīša "?": es bij[u] darba rūsmanīša (Var.: rūsmanīte; rušmanīša 10443 var.) BW. 10447, 2.

Avots: ME III, 573

rūsmatis

rũsmatis, wer rötliches, rostfarbenes Haar hat: rūsmatis puika Janš.

Avots: ME III, 573

Šķirkļa skaidrojumā (1)

drūms

drũms, finster, trübe, melancholisch, betrübt, traurig: tavs drūmais raksturs atspuoguļājas arī tavuos skatuos Purap. duomas par nāvi nebija ne˙kādas drūmās Pūrs I, 102, meži drūmi šņāc SDP. VI, 94, [Vgl. drūsma 1. druvēties. sowie li. drumstùs "trübe".]

Avots: ME I, 506