Paplašinātā meklēšana

braķis,

2): auch Lems., Oreilen, Stom.

Avots: EH I, 237

braķis,

1) = braģis, ein auf vier Pfosten hinauf - und hinabschiedbares Dach, zum Schutze von Heu
Etn. III, 139;

2) braķi, das Holzgestell einer Stroh - od. Heukuije
AP., Etn. IV, 49 (Lubahn), LP. VI, 425 od. eines Getreideschobers;

3) braķis ir miets ar zariem, kam labibas gubiņu virsū krauj Gold. n. Etn. I, 122;

4) die Seitenstangen einer Schaukel.

Avots: ME I, 323

buciņkraķis, ein kleiner Schemel Selg.

Avots: ME I, 344

I kraķis: auch (in beiden Bedeutungen) Frauenb., Oknist, Sessw.; ak tu muļķi, ve̦cais kraķi (Var.: puisi) BW.13128 var. tik tāds kraķītis (Var.: kre̦bulis) vakara brālis 21095.

Avots: EH I, 640

I kraķis, Demin. verächtl. kraķelis, die Kracke (hieraus entlehnt), ein schlechtes, schwaches Pferd [Dond.], Kand., Laud.: cilāja pinkainās kājas mazs, izpūris kraķītis Vēr. I, 769. kraķa zirgs, die Schindmähre Saul. Auch von alten, schwachen Menschen ausgesagt [Dond.], Stom.: ak tu muļķi, ve̦cais kraķi! BW. 13128. tik tāds kraķītis vakara brāils 20356. Vgl. kraģis II.

Avots: ME II, 256

II kraķis;

1): auch Siuxt; Demin. kraķītis, der Fussschemel
Dond.;

2): ein Gestell zum Getreidetrocknen auf dem Felde
Iw.;

3): auch Frauenb. (hier auch Plur. kraķi), Ramkau; ‡

6) kraķis Iw., kraķa arkls Pilten, der Hakenpflug;
‡

7) "?": cits ar kruķi, cits ar kraķi, cits ar ... bīkstaklīti BW. 16238, 6. Wenigstens in der Bed. 1 aus nd. krack "Hausgerät, Möbel",
s. Sehwers Unters. 56.

Avots: EH I, 640

II kraķis,

1) ein Schargen, Schemel
[Dond., ein kleiner Stuhl, ein Bänkchen N. - Sessau, N. - Autz n. U.]: kraķītis, uz kuŗa pat˙laban sēdējuse, bij pieaudzis miesai LP. V, 200. par kraķi sauc mazu beņķiti, kam vienā galā ietaisīts ruobs B. Vēstn.;

2) ein Gestell (= zārds) Gold.;

3) eine zum Aufwinden des Gespinnstes dienende Vorrichtung
[Neu- Bergfried), eine Garnwinde Wid., Ahs.: dziju kraķuo nuo tītavām uz kraķa, nuo kraķa uz šķērkuokiem [s. auch Bielenstein Holzb. 395] Ahs.;

4) die Hörner am Dachgiebel
Ruj. n. U.; ar mašīnas spē̦ku dzīts baļķu uzve̦lkamais jeb tâ sauktais kraķis Konv. ² 3528;

5) kraķītis, ein Stückchen Borke, worauf das Garn geknäuelt wird
Bers., Laud. [Wohl aus dem Germanischen; vgl. mnd. krack "Unterholz" u. an. kraki "Stange mit einem Haken am oberen Ende" und Mikkola IF. XXIII, 121.]

Avots: ME II, 256, 257

I raķis,

2): lietuoja ... četrstūŗainu raķi Bigauņc. 42.

Avots: EH II, 353

I raķis,

1) die Garnwinde
Sassm.: dziju tin nuo tītavām uz raķīša. bet nuo raķīša uz šķē̦rkuokiem; "ein Gerät zum Anfertigen von Štricken" Siuxt; auf d. Rocke(n) beruhend?

2) raķi, Holzkreuze, welche das Netz spannen und die Enden mit der Strömung in die Tiefe ziehen
Etn. II, 107, Bielenstein Holzb. 653;

3) naudas raķis, ein langer Geldbeutei
Linden n. U., Mag. XIII, 2, 62;

4) "?": māte lika raķi [vaķi?] griezt BW. 24126.

Avots: ME III, 476

II raķis, ‡

2) der Grabende, Wühlende
(?): sila r. (in einem Rätsel) Janš. Bandavā II, 272, ein Wildeber.

Avots: EH II, 353

II raķis, ein Graben, ein kleiner Fluss N.- Bartau, Lasd.

Avots: ME III, 476

skraķis,

1): der Stiefelknecht
Seyershof;

2): ein alter Mann (geringschätzig)
Seyershof.

Avots: EH II, 506

skraķis,

1) ein einfaches Bettgestell, ein zusammenlegbares Gestell überhaupt (z. B. das Gestell des Leierkästners)
Ronneb.; ein Holz mit Ästen od. Querpflöcken, woraus Gestelle zum Trocknen von Erbsen usw. angefertigt werden PS.; eine kleine Bank Burtn.;

2) ein unartiges Kind
Burtn.; verächtl. Bezeichnung für einen alten Mann, namentl. einen alten Junggesellen Ronneb.: iet kâ skraķis Karls. vai es pie tāda ve̦ca skraķa iešu? Ronneb. Vgl. kraķis II und I, sowie skrāģis. skram̃ba Wolm., Iw., skràmba ² Kl., Prl., skrambe St.,

1) eine Schramme
U.: bē̦rza skrambu, nuo kuras iztecēja . . . sula Berl. Māte 89;

2) ein Splitter
St., Bergm., Erlaa, Oppek. n. U.; ein Fetzen: sadauzītu galdu un krē̦slu skrambas Kaudz. M. 280. akminam nuoplēsis dažas skrambas Etn. II, 180. pa mazām skrambiņām vien izplucinuot drēbes LP. VII, 71. viņa ziedus sakapāja skrambu skrambām R. Kam. 148. Wohl aus mnd. schramme "Ritz auf der Oberfläche", s. Preflwitz BB. XXII, 307.

Avots: ME II, 886

‡ IV braks,

1) = braga Rutzau;

2) = braķis 2, eine Stütze der zentralen Holzstange des Heuschobers AP.

Avots: EH I, 236

brañga, gew. Pl.,

1) krumme Hölzer, die als Gerippe das Boot od. Schiff zusammenhalten, die Wrangen, Kniehölzer
[Salis; s. Bielenstein Holzb. 608. Nebst brangà aus mnd. wrange];

2) = braķis 2 Lasd.;

[3) brañgas Nigr., eine Tragbahre;
zu bringât?].

Avots: ME I, 323

‡ dràņķe ² Kaltenbr., eine Nichtsnutzige (Schimpfname für weibliche Personen und Haustiere): pele, d., sagrauzuse BW. 16759. Vgl. draķis 4.

Avots: EH I, 329

kraķêt, - ẽju, auf ein Gestell (kraķi) bringen, aufstecken, ābuoliņu, linus u. c. uz kraķiem likt Gold., Wid.; [auch kraķinât) Garn auf den kraķis II 3 wickeln Neu - Bergfried]. Vgl. kraķuôt.

Avots: ME II, 256

kreķis, ‡

2) ein Schemel
Siuxt. Vgl. kraķis II.

Avots: EH I, 648

nùovilstît, tr., ablugsen, durch Betrug weglocken: vai duomāju, Līzi audzinādama, ka tāds ve̦cs kraķis man viņu tik drīz nuovilstīs? Neik.

Avots: ME II, 887

preĩda Neu-Bergfried, preidas, Zugabe beim Handel: čigāns ne˙kad nepieliek: lai viņam diez kāds kraķis un lai tev juo labs zirgs, tuomē̦r preĩdas (Nigr.) jāduod Janš. Dzimtene ² I, 92. Vgl. priedi; mit kurischem od. žem. ei aus ie?

Avots: ME III, 385

raķêt, -ẽju, (Stricke) spinnen: slampeniekuos puiši pa ziemas vakariem "raķējuot", t. i. savērpjuot valgu vienkāršās kārtās, kuŗas vēlāk izsituot striķuos u. t. t. Etn. III, 75. Zu raķis 1.

Avots: ME III, 476

sakraķêt, tr., (Garn) auf die Garnwinde (kraķis) wickeln (perfektiv): dzijas gabalus mē̦dz uz kraķiem sakraķēt Ahs.

Avots: ME II, 654

skrãģis PS., C., auch skrāgs (?) Kaudz. M., Gestell für einen Tisch (einen Backtrog) U., Spr.; Gestühl Glück; ein Rahmen zum Schlafen Dr.; ein Nährahmen U.: ve̦cais galds ar tieviem, gan˙drīz pa˙visam pārde̦ldē̦tiem skrāģiem Jauns. izlīguoja ze̦lta galdu ar sudraba skrāģīšiem BW. 32887. pie... galda skrāģa 20769. galds nuoslīdēja nuo saviem skrāģiem Libek Pūķis 41. īpašu skrāgu galdiem nebij, tāpēc nuocirta mežā stakles Kaudz. Nl. 258. skrāģu galds 224. viņš darīja ... desmits vaŗa skrāģus (eherne Gestühle) Glück I Kön. 7, 27. skrāģus, kuo Zālamans . .. bij darījis II Kön. 25, 16. guļ uz suola vai skrāģa Seibolt. skrãģis Bauske, - kraķis II 3. Vgl. krãģis.

Avots: ME II, 889