Paplašinātā meklēšana

gražîgs,

1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [

2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;

3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].

Avots: ME I, 642

‡ mazražîgs, wenig fruchtbar: apstrādādami ... vāju, mazražīgu zemi Janš. Nīca 33.

Avots: EH I, 788

neražîgs, unfruchtbar: neražīgs gads, laiks, rakstnieks; sē̦kla, zeme.

Avots: ME II, 729

ražîgs,

1): griķi ir ražīgi Iw. dārzā pupas aug ražīgāk ebenda. ražīgi kartupeļi Kaltenbr. r. lietus, ražīga vasara Auleja; ‡

2) (mit Erfolg) arbeitsam
Seyershof. Subst. ražîgums, ‡

2) erfolgreiche Arbeitsamkeit
Seyershof.

Avots: EH II, 360

ražîgs (bei U. dafür fälschlich rašīgs), ergiebig, gut gedeihend, fruchtbar, produktiv: ražīga sē̦kla, fruchtbare Saat. ražīgs gads LP. V, 119, ein gutes, ergiebiges, reichliche Ernte verheissendes Jahr. ražīgs darbs, produktive Arbeit: mans darbs kļūst daudz ražīgāks un raže̦nāks R. Sk. I, 91. Subst. ražîgums, die Ergiebigkeit, Fruchtbarkeit, Produktivität: auglīgais ražīgums Rainis. darba spē̦ka ražīgums A. XI, 540.

Avots: ME III, 493

II grašîgs, weinerlich, furchtsam. [Für * gražīgs? vgl. gražuoties. - In Homelshof sei grašîgs synonym mit le̦pns stolz.]

Avots: ME I, 638

‡ luõnîgs Ahs. "ražīgs, briedīgs, smags": šuogad luonīgi rudzi: ve̦lk 124 mārciņas.

Avots: EH I, 767

piñtiķîgs,

1) "gražīgs, tiepīgs, dusmīgs" Peb. u. a.: bēris palicis tik pintiķīgs Jauna Raža IV, 98;

2) "gļē̦vulīgs, mazvērtīgs" Kursiten; "muļķīgs" Selg.;

3) "raudulīgs, izlutināts" Serben, Las., Sessw., Selsau;

4) "ākstīgs" Mar., Serben;

5) "uzpūtīgs" N.-Peb.

Avots: ME III, 221

piršķa,

1) "?": labāk ņēmu piršķas meitu nekâ... kāsētāju VL. aus Lubn.;

2) "jem., der nichts ausrichten kann und seIn Versprechen nicht hält"
Vank.; "draiskulīgs, gražīgs cilvē̦ks" Druw.

Avots: ME III, 228

raûdulîgs (li. raudulìngas "kläglich ") Stelp., Fest., raûdelîgs, weinerlich: raudulīga balss. raudulīgi runāt A. XXI, 24. Ķencis runāja ar˙vienu gaudīgāk, gaŗāk un raudulīgāk Kaudz. M. 160. uodi... raudulīgi sīc, pēc asinīm izslāpuši Jauns, raudulīga žē̦luošanās Apsk. v. J. 1905, S. 171. onkulis savieba raudulīgu ģīmi C. T. R. I, 42. pārve̦stuo bērniņu... pabāza pagultē, lai tas nebūtu raudelīgs BW. I, S. 180. nuo baznīcas ārā iedama, māte stipri piespieda kreisuo e̦lku pie durvju stenderes, lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs ebenda S. 182. brāļu draudzes raudulīgajām un pārāk mīkstajām dziesmu skaņām Austr.

Avots: ME III, 484

‡ II razīgs, verschlagsam (rastīgs, ražīgs) Stender Deutsch-lett. Wrtb.; r. kuoks, ein Baum, der leicht Wurzel fasst und gut fortkommt St.

Avots: EH II, 360

spindzelîgs,

2): "draišķīgs" Morizberg; "untumains; ieduomīgs" (mit iñ ) Sermus; "ātrs, nemierīgs, šaudīgs; vīzde̦gunīgs" (mit iñ ) AP., Lems., Kl.-Roop, (mit ìn ² ) Mar.; "koķeti gruozīgs" Aahof, Sessw.; "gražīgs, niķīgs" Zeezern.

Avots: EH II, 551