Paplašinātā meklēšana

àizvaražuôt, tr., nachlässig zunähen BW. 20433; [in Saussen: àizvar̂zât].

Avots: ME I, 58

‡ apvaražuôt Warkl., = aplãpît: a. tīkla, svārkus.

Avots: EH I, 125

čaražuôt, -ât, čarašuôt Selb. n. Mag. XX, 3, 187, singen, jodeln: ganiņš dzied, čaražuo BW. piel. 737.

Avots: ME I, 404

‡ dagruožât, (mit Hilfe einer Leine) anbinden: dasien, dagruožā ar valgiem pi uozula Pas. IX, 321.

Avots: EH I, 302

I gražuôt, Refl. -tiês.

1): auch Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH I, 400

I gražuôt,

1) kapriziös, eigensinnig sein
Spr. ;

2) schmollen, grollen
[Alt-Laitzen] : kuo tā man padarīja sveša māte gražuodama BW. 61. kuo padari, sveša māte, ar manim gražuodama 23307. Refl. -tiês, kapriziös, launisch sein, sich eigensinnig gebärden Lös. n. Etn. III, 177, Bers., Lasd., Laud., Fest., Etn. IV, 164 : ja bē̦rns gražuojas, tad jāizvelk nuo sluotas žagariņš, ar tuo bē̦rnam trīs reizes jāiesit BW. I, 183. kad bagāts netaisnību dara, tad viņš vēl gražuojas Sir. 13, 3 ;

2) schmollen, zürnen, grollen
N. -Schwnb. : kuo, vīriņ, gražuojies? BW. 27001. uz puišiem gražuojās (Var. : gražuodama), ka neģēma kamanās 11856. ve̦lns briesmīgi gražuojas par tādu nelaimi LP. VII, 245 ;

3) grassieren :
iesāka gražuoties bē̦rna slimība Poruk ; [

4) nach etwas trachten
Warkl.]. Vgl. grežuot(ies).

Avots: ME I, 642

II gražuôt, sich schmücken, stolzieren : kas kaiš kunga sulainim negražuot, nele̦puot? BW. 31431. [Refl. -tiês, schöner werden Wid.]

Avots: ME I, 642

gražuôtãjs, fem. -ja, der (die) Launische, Kapriziöse : nu atvedu lielsiržam gražuotāju līgaviņu BW. 23189 ; 18609.

Avots: ME I, 642

[ìeražuôt, einheimsen (eine Ernte), erlangen: labu ražu Bers.]

Avots: ME II, 57

izgražuôt Spr., izgražuôtiês, sich unbändig, albern gebärden, sich austoben: izgražuojas kâ pintiķis R. Sk. II, 139.

Avots: ME I, 739

izkaražuôtiês, zurechtkommen, fertig werden: jūs gribat viens tâ, uotrs citādi, tâ es ar jums nevaru izkaražuoties Plm.

Avots: ME I, 748

‡ izražuôt, ‡ Refl. -tiês "sich körperüch entwickeln" (aus einem handschr. Vokab.).

Avots: EH I, 476

[izražuôt, erzeugen Wid.]

Avots: ME I, 790

‡ karažuôtiês, geschlechtlichen Umgang pflegen Saikava. - Zur Bed, vgl. auch izkaražuôtiês.

Avots: EH I, 588

nùogražuôt, ‡ Refl. -tiês Vank., sich eine Weile ungehorsam gebärden; widerspenstig schreien.

Avots: EH II, 46

nùogražuôt, im Übermut verrichten: kuo ar gražu nuograužuoja, tuo ar naudu samaksāja BW. 3423.

Avots: ME II, 786

pagražuôtiês, ‡

2) = patìeptiês Vank.

Avots: EH II, 134

pagražuôtiês, tad var pagražuoties MWM. XI, 170.

Avots: ME III, 30

pãrražuôt,* tr., überproduzieren MWM. VI, I27.

Avots: ME III, 172

pìeražuôt, zur Genüge, im Überfluss ernten, produzieren: ar mašīnas piepalīdzību tik daudz maizes pieražuot A. XVII, 493.

Avots: ME III, 283, 284

ražuôt, Refl. -tiês,

1): viss tas (nämlich Brot, Milch, Fleisch)
te ražuojas (= ruodas) vairumā Jauns. Augšz. 92. kur ... ražuojās tikai mūsu labības Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 119; ‡

2) "darbuoties ap kuo; rūpīgi kuo kuopt" Seyershof: vai tur ir kāds paēdiens nuo zemenēm? bet cilvē̦ks grib ap tām r. Zur Bed. vgl. auch ‡ izražuôt.

Avots: EH II, 360

ražuôt, tr., schaffen, hervorbringen, produzieren: e̦cē̦ti kvieši gan parasti vē̦lāku ceļas, bet labāki ražuo Latv. ražuot preces, dzejas. Refl. -tiês, gedeihen, reif werden Wid. - Subst. ražuôšana, das Hervorbringen, Produzieren; ražuõjums, das Erzeugnis, Produkt: rūpniecības ražuojumi. rakstuos un valuodā uzglabātuos tautas gara ražuojumus Latvju tauta XI, 1, 3. rakstnieku ražuojumuos Etn. III, 2; ražuôtãjs, wer erzeugt, hervorbringt, produziert: kas vairāk lūkuo uz ražuošanu, nekâ uz ražuotājiem Vēr. I, 1436.

Avots: ME III, 493

ražuôtava,* der Ort, wo etwas erzeugt, produziert wird: naftas ražuotava B. Vēstn.

Avots: ME III, 493

saražuôt, tr., erzeugen, produzieren (auf eine grössere Menge bezogen): kuo mūsu ražīgais laiks saražuojis MWM. v. J. 1908, S. 22. ik˙viens tev nesīs vis˙labākuo, kuo viņa zeme saražuo Rainis.

Avots: ME II, 714

varažuôt,

1) = varažât I: varažuo un laukā ārda Pēt. Av.;

2) = varažât 2: es neduošu ne˙vienam savu dziesmu varažuot (Var.: sarežģīt) BW. 899 var.

Avots: ME IV, 475