Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ražot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ražot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (26)
apvaražot
čaražot
čaražuôt, -ât, čarašuôt Selb. n. Mag. XX, 3, 187, singen, jodeln: ganiņš dzied, čaražuo BW. piel. 737.
Avots: ME I, 404
Avots: ME I, 404
gražot
gražot
I gražuôt,
1) kapriziös, eigensinnig sein
Spr. ;
2) schmollen, grollen
[Alt-Laitzen] : kuo tā man padarīja sveša māte gražuodama BW. 61. kuo padari, sveša māte, ar manim gražuodama 23307. Refl. -tiês, kapriziös, launisch sein, sich eigensinnig gebärden Lös. n. Etn. III, 177, Bers., Lasd., Laud., Fest., Etn. IV, 164 : ja bē̦rns gražuojas, tad jāizvelk nuo sluotas žagariņš, ar tuo bē̦rnam trīs reizes jāiesit BW. I, 183. kad bagāts netaisnību dara, tad viņš vēl gražuojas Sir. 13, 3 ;
2) schmollen, zürnen, grollen
N. -Schwnb. : kuo, vīriņ, gražuojies? BW. 27001. uz puišiem gražuojās (Var. : gražuodama), ka neģēma kamanās 11856. ve̦lns briesmīgi gražuojas par tādu nelaimi LP. VII, 245 ;
3) grassieren :
iesāka gražuoties bē̦rna slimība Poruk ; [
4) nach etwas trachten
Warkl.]. Vgl. grežuot(ies).
Avots: ME I, 642
1) kapriziös, eigensinnig sein
Spr. ;
2) schmollen, grollen
[Alt-Laitzen] : kuo tā man padarīja sveša māte gražuodama BW. 61. kuo padari, sveša māte, ar manim gražuodama 23307. Refl. -tiês, kapriziös, launisch sein, sich eigensinnig gebärden Lös. n. Etn. III, 177, Bers., Lasd., Laud., Fest., Etn. IV, 164 : ja bē̦rns gražuojas, tad jāizvelk nuo sluotas žagariņš, ar tuo bē̦rnam trīs reizes jāiesit BW. I, 183. kad bagāts netaisnību dara, tad viņš vēl gražuojas Sir. 13, 3 ;
2) schmollen, zürnen, grollen
N. -Schwnb. : kuo, vīriņ, gražuojies? BW. 27001. uz puišiem gražuojās (Var. : gražuodama), ka neģēma kamanās 11856. ve̦lns briesmīgi gražuojas par tādu nelaimi LP. VII, 245 ;
3) grassieren :
iesāka gražuoties bē̦rna slimība Poruk ; [
4) nach etwas trachten
Warkl.]. Vgl. grežuot(ies).
Avots: ME I, 642
gražot
II gražuôt, sich schmücken, stolzieren : kas kaiš kunga sulainim negražuot, nele̦puot? BW. 31431. [Refl. -tiês, schöner werden Wid.]
Avots: ME I, 642
Avots: ME I, 642
gražotājs
gražuôtãjs, fem. -ja, der (die) Launische, Kapriziöse : nu atvedu lielsiržam gražuotāju līgaviņu BW. 23189 ; 18609.
Avots: ME I, 642
Avots: ME I, 642
ieražot
izgražot
izgražuôt Spr., izgražuôtiês, sich unbändig, albern gebärden, sich austoben: izgražuojas kâ pintiķis R. Sk. II, 139.
Avots: ME I, 739
Avots: ME I, 739
izkaražoties
izkaražuôtiês, zurechtkommen, fertig werden: jūs gribat viens tâ, uotrs citādi, tâ es ar jums nevaru izkaražuoties Plm.
Avots: ME I, 748
Avots: ME I, 748
izražot
izražot
izvaražot
karažoties
‡ karažuôtiês, geschlechtlichen Umgang pflegen Saikava. - Zur Bed, vgl. auch izkaražuôtiês.
Avots: EH I, 588
Avots: EH I, 588
nogražot
nùogražuôt, ‡ Refl. -tiês Vank., sich eine Weile ungehorsam gebärden; widerspenstig schreien.
Avots: EH II, 46
Avots: EH II, 46
nogražot
nùogražuôt, im Übermut verrichten: kuo ar gražu nuograužuoja, tuo ar naudu samaksāja BW. 3423.
Avots: ME II, 786
Avots: ME II, 786
pagražoties
pagražoties
pārražot
pieražot
ražot
ražuôt, Refl. -tiês,
1): viss tas (nämlich Brot, Milch, Fleisch)
te ražuojas (= ruodas) vairumā Jauns. Augšz. 92. kur ... ražuojās tikai mūsu labības Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 119; ‡
2) "darbuoties ap kuo; rūpīgi kuo kuopt" Seyershof: vai tur ir kāds paēdiens nuo zemenēm? bet cilvē̦ks grib ap tām r. Zur Bed. vgl. auch ‡ izražuôt.
Avots: EH II, 360
1): viss tas (nämlich Brot, Milch, Fleisch)
te ražuojas (= ruodas) vairumā Jauns. Augšz. 92. kur ... ražuojās tikai mūsu labības Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 119; ‡
2) "darbuoties ap kuo; rūpīgi kuo kuopt" Seyershof: vai tur ir kāds paēdiens nuo zemenēm? bet cilvē̦ks grib ap tām r. Zur Bed. vgl. auch ‡ izražuôt.
Avots: EH II, 360
ražot
ražuôt, tr., schaffen, hervorbringen, produzieren: e̦cē̦ti kvieši gan parasti vē̦lāku ceļas, bet labāki ražuo Latv. ražuot preces, dzejas. Refl. -tiês, gedeihen, reif werden Wid. - Subst. ražuôšana, das Hervorbringen, Produzieren; ražuõjums, das Erzeugnis, Produkt: rūpniecības ražuojumi. rakstuos un valuodā uzglabātuos tautas gara ražuojumus Latvju tauta XI, 1, 3. rakstnieku ražuojumuos Etn. III, 2; ražuôtãjs, wer erzeugt, hervorbringt, produziert: kas vairāk lūkuo uz ražuošanu, nekâ uz ražuotājiem Vēr. I, 1436.
Avots: ME III, 493
Avots: ME III, 493
ražotava
ražuôtava*, der Ort, wo etwas erzeugt, produziert wird: naftas ražuotava B. Vēstn.
Avots: ME III, 493
Avots: ME III, 493
sagražoties
sagražuôtiês, zu schmollen anfangen, kapriziös werden: bē̦rns sagražuojies N.-Peb.
Avots: ME III, 628
Avots: ME III, 628
saražot
saražuôt, tr., erzeugen, produzieren (auf eine grössere Menge bezogen): kuo mūsu ražīgais laiks saražuojis MWM. v. J. 1908, S. 22. ik˙viens tev nesīs vis˙labākuo, kuo viņa zeme saražuo Rainis.
Avots: ME III, 714
Avots: ME III, 714