Paplašinātā meklēšana

atradĩbas, Pl. t.,

1) Finderlohn:
man jau tev jāduod tā kā atradības Aps. IV, 5. es paģērēšu lielas atradības Blaum.;

2) [im Infl. nach U. auch: der Fund
]; so auch BW. 33140: es uzgāju (Var.: atradu) atradības (Var.: atradnīti).

Avots: ME I, 183

radība,

1): šis tas cilvē̦kam pa radībai ir pielikts, kuo viņam nevajadzē̦tu (z. B. eine od. die andere Krankheit)
Orellen;

2): plur. radības, das Verwandtschaftsverhältnis (?):
mēs ar jums ne˙kādās radībās nestāvam, nedz ar jums gribam draudzību vest Pēt. Av. II, 208;

4): radības, die Nieder-kunft -
auch AP., Saikava, Sessw.: jaunajai ve̦de̦klai ceļā kļuva radībiņas BW. 35530, 5. radībām vistu kaušu, krustabām sivēniņu 1139. - Das Zitat aus LP. VI, 535 (ME. III, 462) ist wie folgt zu verbessern: "uotrā rītā bij muižā trīs jaunas radības: ķēvei bija dē̦ls, ēstvārītājai ... dē̦ls un cienmātei arī dē̦ls".

Avots: EH II, 348

radĩba,

1) die Schöpfung
U.; das Geschöpf: visa radība, die ganze Schöpfung, alles Erschaffene U. ne˙viena dzīva radībiņa Etn. II, 89;

2) die Verwandtschaft
U.: te ir mana paša radība vien, hier sind nur meine Verwandten U.;

3) die Geburt
U.;

4) die Vermehrung
Bergm. n. U. - Der Plur. radĩbas, die Niederkunft; das Wochenbett: radības se̦nākuos laikuos gŗūtniece nuogaidīja un pavadīja pirtī BW. I, S. 175. tur ir jaunas radības, da gibt es bald Kindtaufe U. uotrā rītā bij muižā jaunas radības: ķēvei dē̦ls, ēstvārītājai dē̦ls un cienmātei dē̦ls LP. VI, 535. ragana nuogājuse radībās par ve̦cmāti VI, 845. radībās gulē̦dama VII, 526; Etn. II, 22. Zu rads, radît.

Avots: ME III, 461, 462

radĩbas: auch Golg., Saikava.

Avots: EH II, 348

radĩbas (li. radýbos "Fundgeld"), = atradums, der Fund: kam zudības, - man radības Mar. n. RKr. XV, 132. Zu rast "finden".

Avots: ME III, 462

apsmerdêt, tr., bestänkern: viņš ikvienu radības gabalu var apsmerdēt Liev., J. Kaln., C.

Avots: ME I, 123

apvèltît, tr.,

1) beschenken mit Brautgeschenken:
brūte apveltīja brūtgana radus BW. III, 1, 85; visas ē̦ku durvis ar prievītēm 11;

2) beschenken überhaupt:
suns apveltījis zemnieku ar naudu LP. VII, 483. pavasaris grib nuo jauna apveltīt dienas radības JR. V, 25. apveltīt ar lielā me̦stra guodu MWM. VI, 412.

Avots: ME I, 135

atradi = atradības, A. X, I, 629.

Avots: ME I, 183

druvības,

1): "radības druvā" Durben. "nezinu, kas ir druvības". "kad kādai sievai . . . druvā gadās tinības" Janš. Mežv. ļ. II, 486.

Avots: EH I, 337

‡ gadības Behnen, Brucken, Kurs., = radības, die Niederkunft: kaimiņuos bijušas g. Zu gadība I.

Avots: EH I, 375

guôzêt [Kr., PS., C.], -ẽju, guozît, -u, -ĩju, guozât St., U., Elv., guoztīt U., tr.,

1) wärmen, sonnen:
kaķis guozēja saulē baltuo pavēderi Dok. A. guozīt kaulus saulē Manz. jūŗas radības guozē savus luocekļus Vēr. I, 237;

2) rösten, schmoren:
zirņus guozēt, geweichte Erbsen in der Ofenröhre rösten Mag. XIII, 2, 44. guozē̦ta maize LP., [Manz. Post. 252]. ce̦pums guozē̦ts cūku taukuos Druva II, 295. tapsi elles dibinā guozēts Manz. Refl. -tiês, [gùozêtiês ² Kl.],

1) sich wärmen, sich sonnen:
pie krāsns, piesaulē. guozējas kâ cūka piesaulē. manīja spuožu putnu maulē guozāmies LP. V, 236. viņš pretkalnē guozījies saulē VI, 527. vilks guozējies krāsns priekšā VI, 248. var gan˙drīz sākt guozēties kunga laipnībā Alm.;

2) sich sonnend rekeln, sich hin- und herdrehen, trödeln, faulenzen
Tals.: guozīties krē̦slā Stari II, 599. melderzellis tur tupēja un guozējās R. Sk. II, 142.

Avots: ME I, 693

jûkstêtiês ² - uôs, - ējuôs, jûkstîtiês ² Dond.,

1) jubilieren, lärmen, tollen:
meitas negājušas ne˙kad vairs pirtīs jūkstēties LP. VII, 863. visa radība nu jūkstās, smaida G. Allun. [bē̦rni sākuši jûkstēties ² un pluosīties Janš. Čāp. 19.] kur tie pa sienu skūpstās un jūkstās Austr.;

2) auffahren, erschrecken:
slimais jūkstas un trūkstas katru acumirkli nuo miega, ne˙maz nevar aizmigt Etn. I, 46.

Avots: ME II, 122

radas L., St., U., = radi, radības, die Niederkunft, Geburt.

Avots: ME III, 461

zudĩba L., St., U., zudĩbas, der Verlust: kam zudības, man (at)radības (sagt jem., der etwas Verlorenes gefunden hat) Peb., Saikava. zudībā iet, verloren gehen: kad tikai kāda kniepadata neiet zudībā MWM. X, 302 (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 206). cik daudz... aizies graudu zudībā A. v. J. 1899, S. 167. - mēneša zudība, Abnahme des Mondes U.

Avots: ME IV, 749

zūdĩba,

2): kam zūdības, man atradības Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 281.

Avots: EH II, 813