radniecīgs
radniecîgs,* radniecisks*, verwandt, gleichartig: par ideālu bē̦rna dvēsele sev uzņe̦m tikai radniecīgas dabas, radniecīga rakstura cilvē̦ku A. v. J. 1904, S. 901.
Avots: ME III, 462
Avots: ME III, 462
'radniecīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: