raibe
raîbe 2
1): auch (raibīte) Sackenhausen n. BielU.;
2): auch (raĩbs) Wainsel n. FBR. XIV, 88.
Avots: EH II, 350
1): auch (raibīte) Sackenhausen n. BielU.;
2): auch (raĩbs) Wainsel n. FBR. XIV, 88.
Avots: EH II, 350
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raibe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raibe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
raibe
raîbe 2 Tr., auch raiba,
1) raibene Ar., ràibe 2 Gr.-Buschhof, ein buntes Umlegetuch;
n. U. gew. der Plur. raibes, raibi, gestreifte, bunte Weiberröcke: dievs dē̦lu satina vadmalas baķī; mīļa Māŗa meitiņu raibītē BW. 1129. māmīna raibus auda VL. aus Rutzau. es savu pādi raibā tinu 1501. gudra meita gudri pūru pieluocīja: virsu raibes, apakšā, vidū baltas villainītes 16530. trīs raibītes pūriņā 7876, 3. zīda raibes (raibas 30350,1) mugurā, vaska kurpes kājiņā 18473, 6. Jānīt[i]s pats zābakuos, Jāņa sieva raibītē 32999. māsas raibu audējiņas 27632, 3. es brālīša kumeliņu raibītē ēdināju 16022;
2) raĩbe, eine bunte Kuh
Pernigel.
Avots: ME III, 467
1) raibene Ar., ràibe 2 Gr.-Buschhof, ein buntes Umlegetuch;
n. U. gew. der Plur. raibes, raibi, gestreifte, bunte Weiberröcke: dievs dē̦lu satina vadmalas baķī; mīļa Māŗa meitiņu raibītē BW. 1129. māmīna raibus auda VL. aus Rutzau. es savu pādi raibā tinu 1501. gudra meita gudri pūru pieluocīja: virsu raibes, apakšā, vidū baltas villainītes 16530. trīs raibītes pūriņā 7876, 3. zīda raibes (raibas 30350,1) mugurā, vaska kurpes kājiņā 18473, 6. Jānīt[i]s pats zābakuos, Jāņa sieva raibītē 32999. māsas raibu audējiņas 27632, 3. es brālīša kumeliņu raibītē ēdināju 16022;
2) raĩbe, eine bunte Kuh
Pernigel.
Avots: ME III, 467
raibeklis
ràibeklis 2 Gr.-Buschhof, etwas Buntes, z. B. bunte Flitter, bunte Schrift: ikdienišķas dzīves vizuļi un raibekļi ir dažādām krāsām Alm. šāda raibekļa salasīšana gan grūti duomājama MWM. v. J. 1896, S. 228.
Avots: ME III, 467
Avots: ME III, 467
raibeklis
raibele
raibene
raîbene 2 ,
1): kumeliņu uz raibeni (Var. uz raibīti, raibītē) ēdināju BW. 3484 var.
Avots: EH II, 350
1): kumeliņu uz raibeni (Var. uz raibīti, raibītē) ēdināju BW. 3484 var.
Avots: EH II, 350
raibene
raibenes
‡ raibenes, gewisse Beeren (=reibenes?) Tdz. III, S. 71: Jāņu tē̦vs raibenēs Tdz. 53718.
Avots: EH II, 350
Avots: EH II, 350
Šķirkļa skaidrojumā (9)
ieraibs
iẽràibs [PS., Nigr., ìeraibs Arrasch, iêraibs 2 Ruj., Salis, Bauske, iẽraibe̦ns Drosth., iêraibe̦ns 2 Ruj.], ins Bunte spielend.
Avots: ME II, 55
Avots: ME II, 55
krāskurs
‡ krâskurs Serbig., (mit â 2 ) Salis, Holz, das schon einige Tage vor dem Anheizen in den Ofen zum Trocknen gesteckt ist. *krāskurs, *krāskura oder *krāskure "?": atradu ... rūnci krāskurē BW. 25965, 7 (aus Raibenieki).
Avots: EH I, 645
Avots: EH I, 645
mēlene
I mẽlene [Alschw.], ein dunkelblaues Tuch Gold.: mēlene - zila vilnaine Plutte. uz tumšas villaines, uz tâ sauktās mēlenes A. XX, 376. Im VL. wird das Gefieder der Elster mit mēlene bezeichnet: sīlim sagša, dzenim raibe, žagatai mēlenīte BW. 2693. Vgl. mēles, mēļš.
Avots: ME II, 614
Avots: ME II, 614
melle
nabaģīne
* nabaģīne od. * nabaģīnis, ein Essen: Raibeniekuos biguzi sauc par nabaģīni Etn. I, 20.
Avots: ME II, 686
Avots: ME II, 686
piebērnoties
pìebē̦rnuôtiês, sich (durch Geburten hinzu) vermehren: paiet gadi, - raibeņu piebē̦rnuojas atkal miljuoniem.
Avots: ME III, 238
Avots: ME III, 238
raiba
raibaļa
raibaļa,
1) raibaļa U., raibaļa 2 Ruj., raĩbaļa Ekau, Dond., raĩbala PS., Wolm., ràibala C., raĩbuļa Kand., Lautb., ràibuļa 2 Prl., raibule, Demin. auch raibuļīte, raibelīte, raibalĩte, eine bunte Kuh (meist wohl als Eigenname):
ganīja guovis (raibalas, ziedaļas, baltmuguras) LP. V, 238. guosniņ mana, raibuliņa (Var.: raibuļiņa, raibaliņa, raibaļiņa, raibulīte, raibuļīte, raibelīte)! BW. 29167. pavaicāju mīļai Marai, kâ būs saukt raibu guovi. kuŗa raiba - raibalīte (Var.: raibaļiņa) 32422, 7. šuogad māte vārdu lika pē̦rnajām telītēm: kuŗa raiba raibaļiņa (Var.: raibuļiņa) 32422, 8. atnāk mana raibaliņa par āriņu mauruodama 28897. guovganam nabagam raibuļiņas (Var.: raibulītes) bizenēja 29353. maksā, tautieti, ... jaunajai masiņai guov[i] raibuļiņu (Var.: raibuliņu)! 13662. ej staltī, rādi man triju gadu raibaliņu (Var.: raibuliņu)! 25288. tev aitiņas, tev kaziņas, tev telītes raibuliņas 28867. ganu div[i] guosniņas raibulītes; dievs duod man simtu simtu nuo divam raibulēm! 28978. puiši dzina bē̦rus zirgus, es dze̦n[u] raibas raibelītes 30178, 4. nes manā laidarā, duod manām raibuļām! 32431, 1;
2) raĩbala, die Elster
Karls.
Avots: ME III, 467
1) raibaļa U., raibaļa 2 Ruj., raĩbaļa Ekau, Dond., raĩbala PS., Wolm., ràibala C., raĩbuļa Kand., Lautb., ràibuļa 2 Prl., raibule, Demin. auch raibuļīte, raibelīte, raibalĩte, eine bunte Kuh (meist wohl als Eigenname):
ganīja guovis (raibalas, ziedaļas, baltmuguras) LP. V, 238. guosniņ mana, raibuliņa (Var.: raibuļiņa, raibaliņa, raibaļiņa, raibulīte, raibuļīte, raibelīte)! BW. 29167. pavaicāju mīļai Marai, kâ būs saukt raibu guovi. kuŗa raiba - raibalīte (Var.: raibaļiņa) 32422, 7. šuogad māte vārdu lika pē̦rnajām telītēm: kuŗa raiba raibaļiņa (Var.: raibuļiņa) 32422, 8. atnāk mana raibaliņa par āriņu mauruodama 28897. guovganam nabagam raibuļiņas (Var.: raibulītes) bizenēja 29353. maksā, tautieti, ... jaunajai masiņai guov[i] raibuļiņu (Var.: raibuliņu)! 13662. ej staltī, rādi man triju gadu raibaliņu (Var.: raibuliņu)! 25288. tev aitiņas, tev kaziņas, tev telītes raibuliņas 28867. ganu div[i] guosniņas raibulītes; dievs duod man simtu simtu nuo divam raibulēm! 28978. puiši dzina bē̦rus zirgus, es dze̦n[u] raibas raibelītes 30178, 4. nes manā laidarā, duod manām raibuļām! 32431, 1;
2) raĩbala, die Elster
Karls.
Avots: ME III, 467