Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raidināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raidināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
izskraidināt
izskraidinât, sich ordentlich ablaufen lassen: karstā laikā, kad guovis nemierīgas, ganus lieliski izskraidina Nigr., C.]
Avots: ME I, 798
Avots: ME I, 798
paskraidināt
paskràidinât, tr., ein wenig laufen lassen, umherjagen: guovs pārē̦dusies ābuoliņa; jāpāskraidina Dond.
Avots: ME III, 100
Avots: ME III, 100
raidināt
raîdinât Gr.- Buschhof, Ruj., freqn. zu raidît. mehrfach schicken. antreiben: es drīkstēju vārdā saukt, ir pie darba raidināt (Var.: radzināt) BW. 3429, 4 var.
Avots: ME III, 469
Avots: ME III, 469
saskraidināt
saskraidinât,
1) zum Laufen veranlassen, laufen machen:
s. kumeļu PS., Saikava;
2) eine gewisse Zeit hindurch laufen lassen:
s. kumeļu ve̦se̦lu stundu Nigr.
Avots: ME III, 733
1) zum Laufen veranlassen, laufen machen:
s. kumeļu PS., Saikava;
2) eine gewisse Zeit hindurch laufen lassen:
s. kumeļu ve̦se̦lu stundu Nigr.
Avots: ME III, 733
skraidināt
skràidinât: Jancene viņas tālab bridina un skraidina pa āru, lai ... kājas nesastīp Janš. Mežv. ļ. II, 459.
Avots: EH II, 506
Avots: EH II, 506
skraidināt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
redzināt
redzinât, tr., fakt.,
1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;
2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;
3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;
4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.
Avots: ME III, 503, 504
1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;
2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;
3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;
4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.
Avots: ME III, 503, 504