Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'raitīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'raitīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizraitīt

àizraitît, hinsenden, -schicken Saikava: a. kam ziņu.

Avots: EH I, 44


atraitīt

atraitît (li. atraitýti), freqn. zurückkrämpen: es atraitīju bikses Jauns.

Avots: ME I, 184


noraitīt

I nùoraitît Grawendahl, Lubn., = nùovaguôt: n. tīrumu; "(sējuot) ar kāju nuovilkt (birzi)" Heidenfeld.

Avots: EH II, 79



raitīt

raitît,

3): auch (mit ài 2 ) Auleja: es raitu bikses ar˙vienu augstāk Jauns. Raksti V, 340; ‡

4) "?": putns ar knābi raita spalvas Adsel; ‡

5) = ràicît 2 I 1 Druw.; Lubn.; ‡

6) auf schnelles Gehen (mit grossen Schritten) bezogen:
viņam tik viegla gaita, ka suoļus tik˙pat kâ r. raita. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufkrempeln Auleja: maizi bābas ka[d] mīca, tak raitās ruokas, kab piedurknes nesaziestu ar mīkli. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizraitît.

Avots: EH II, 351


raitīt

raitît,

1) intr. "?": es biju vairāk nekâ piedzēries un raitīdams kritu ceļuos Latv.;

2) tr., "?": tu - mūžīgs skaitītājs: tik-tak! tik-tak! tu - mirkļu raitītājs: tik-tak! J. Vainovskis Dz. V.;

3) aufstreifen
Ar., Bewern, (mit ài 2 ) Warkh., Warkl. Wohl identisch mit li. raityti "vielfach rollen" (wozu jedenfalls le. raitît 3, atraitît); zu riest III.

Avots: ME III, 471


saraitīt

saraitît: s. (= uzcelt) snātini līdz ceļiem Auleja (mit ài 2 ).

Avots: EH XVI, 440


saraitīt

saraitît, (die Ärmel) aufstreifen Silajāņi, Nerft.

Avots: ME II, 711


uzraitīt

uzraitît, aufstreifen (die Ärmel): u. ruokas Memelshof.

Avots: ME IV, 370

Šķirkļa skaidrojumā (1)

snātine

snàtine 2 : auch Kalupe n, FBR. XVIII, 38; ein leinener Frauenrock, ein weibliches Gewand ("kleita") Auleja, Kaltenbr., Warkl.; ze̦mijā s. Auleja, der Unterrock; ravē̦tāja ... snàtini 2 pārvilkuse BW. 28196, 1. rakstīta snātiņa Tdz. 37395 (aus Silajāņi). caura tava snātinīte 57964. nuo me̦lnās snātinītes Pas. XIII, 70. snàtinīle 2 ("?") ... tī dublīšu bridējeņa; atraitīte, ..., tī asaru traucējeņa BW. 4262.

Avots: EH II, 542