raitu
raitu (unter raĩts III): auch (mit ài 2 ) Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine: atjāja r. Kaltenbr. ubags ar vepri r. pa durvīm ārā Pas. IV, 171 (aus Kārsava).
Avots: EH II, 351
Avots: EH II, 351
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raitu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raitu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
atraitis
atraitis: auch BW. 22200 var., 10102 var., (mit âi 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Auleja, Zvirgzdine, (mit aî 2 ) Strasden; ein gen. s. atraita BW. 9778 var., dat. atraitam 10518 var., acc. atraitu 11626 var.
Avots: EH I, 160
Avots: EH I, 160
raitīt
raitît,
3): auch (mit ài 2 ) Auleja: es raitu bikses ar˙vienu augstāk Jauns. Raksti V, 340; ‡
4) "?": putns ar knābi raita spalvas Adsel; ‡
5) = ràicît 2 I 1 Druw.; Lubn.; ‡
6) auf schnelles Gehen (mit grossen Schritten) bezogen:
viņam tik viegla gaita, ka suoļus tik˙pat kâ r. raita. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufkrempeln Auleja: maizi bābas ka[d] mīca, tak raitās ruokas, kab piedurknes nesaziestu ar mīkli. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizraitît.
Avots: EH II, 351
3): auch (mit ài 2 ) Auleja: es raitu bikses ar˙vienu augstāk Jauns. Raksti V, 340; ‡
4) "?": putns ar knābi raita spalvas Adsel; ‡
5) = ràicît 2 I 1 Druw.; Lubn.; ‡
6) auf schnelles Gehen (mit grossen Schritten) bezogen:
viņam tik viegla gaita, ka suoļus tik˙pat kâ r. raita. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufkrempeln Auleja: maizi bābas ka[d] mīca, tak raitās ruokas, kab piedurknes nesaziestu ar mīkli. Zur Bed. vgl. auch ‡ àizraitît.
Avots: EH II, 351
raits
II raits, undicht (um Mitau); leer; frei; rein: raita istaba. kad mušas izdzītas, tad paliek raits. laužu drūzmai izklīstuot paliek raitāks Kav. nu ir piedarbs raits nuo pe̦lum Alksnis-Zundulis. kuoki meža malā me̦tas jau raitāki Mitau. palika jau raĩtāks N. Bergfried. ielas palikušas gan˙drīz raitas Līguotnis Stāsti I, 63. raituo ratu dimda Duomas III, 1236. tik tukša un ràita man pasaule šķiet Vēr. 215. e̦ze̦rs pilnīgi raĩts nuo le̦dus Janš. Dzimtene V, 247. prāts nuo ikdieniškām rūpēm raits A. XI, 453. nuo tās ķibeles es tagad raĩts Nigr. nuost nuo krūts man sluogi veļas, bē̦du māktais prāts tuop raits Plūd. tas smagas bruņas ne̦s; es - viegls ràits Rainis. ja... tas (bērns)... pazūd... dzelmē, tad viņa ir nuo tā svabada.:. uz visiem laikiem, un viņa ir atkal tada pat raĩta kā katra cita meita Janš. Dzimtene V, 438. tagad e̦smu raits nuo visiem netīrumiem Hasenpot. Vgl. raids II.
Avots: ME III, 471, 472
Avots: ME III, 471, 472
raits
III raits Rutzau (li. raĩtas), ràits 2 Lettg., Adv. raitu Pilskalne (Kr. Illuxt), raitus Dunika, raiti, reitend Wallhof, Biel. n. U.: jāj raits! reite! Kurische Nerung. cilvē̦ks, kuo satiku, bija raĩts Dunika. jaunāki ļaudis raiti un ve̦cāki braukšus N.-Bartau n. RKr. XVI, 107; in Rutzau auch substantivisch: der Reiter.
Avots: ME III, 472
Avots: ME III, 472
reitu
‡ reitu, = raitu (unter raĩts III): saiminieks izskrēja uz zirga r. Pas. VII, 122 (aus Lettg.).
Avots: EH II, 364
Avots: EH II, 364