Paplašinātā meklēšana

‡ neramaņa,

1) comm., ein Unruhiger Oknist;

2) die Unruhe
(als plur. t.? ) : šis paliek tāds neramanu pilns Jauns. Raksti VIII, 332 (in der Mundart von Nerft).

Avots: EH II, 18

ramaņa (unter ramaņas): "miers" Nerft.

Avots: EH II, 353

ramaņas Wessen, ramaņa Warkl., ramava, ramave, die Beruhigung, der Trost: saulītē, maizītē, tur bāriņa ramaniņas BW. 4379, 2. dziesmiņās, saulītē bārenīšu ramavīte (Var.: ramaviņa) 4379, 1. nevaru ne˙kur ramaņas atrast Warkl. Zu rimt (s. dies), li. ramùs "ruhig" u. a.

Avots: ME III, 476

‡ ramana Kaltenbr., = ramaņas; pie Plintes (Name eines Schmiedes) bija jēmis ramanu (von einem gesagt, der dringend die Hilfe eines Schmiedes benötigte).

Avots: EH II, 353

ramaniņas (unter ramaņas): auga man gaŗi mati, auga skarba valuodeņa; jau tai dē̦lu māmeņai pūrā jemt ramaneņis ("?") Tdz. 46599.

Avots: EH II, 353

ramiņas Gr.-Buschhof, = ramaņas: nezina, kur ramiņas jemt. Deminutiv von einem (nom. pl.) *ramas (vgl. li. rãmas; gen. pl. in į tą sa1džią rãmų žẽmę Jušk. SvD. 183,7)?

Avots: ME III, 476

rãms (li. romas "ruhig"), Adv. rãmi, kirre, zahm, still, fromm (nicht religiös) U.: Sprw. stāvi rāmi, - būsi kungs! ē̦dat rāmi, manas guovis, man nav vaļas jūs ganīt! BW. 29315 var. kur jāsiet, rāmas tautas....? rāmu meitu lūkuoties Biel. 718. tik vien vainiņas, ka rāmi staigāja 704. - bijis rāms laiks (stilles Wetter) LP. VII, 794. Subst. rãmums (li. romùmas), die Zahmheit, Ruhe: trīs gadiņi tautu dē̦ls mani rāmu rāmināja. kad paņemsi, tad atrasi manu lielu rāmumiņu BW. 10857, 8 var. viņš teica ar sevišķu rāmumu A. XX, 649. Zu ramaņas, ramît.

Avots: ME III, 496

*II re̦me̦ns od. *re̦me̦na "?": vai, tautieti..., nerāj mani tik vare̦n[i]! ne man tē̦va, ne māmiņas, es tavā re̦me̦nā (Var.: ēniņā) BW. 26818. Wohl zu ramaņas.

Avots: ME III, 509

rim̃t (li. rìmti "ruhig werden") Karls., PS., Wolm., N.-Peb., Salis, Ruj., Widdrisch, rìmt ² Kl., Prl., rìmt C., Arrasch, rim̂t ² Dond., Selg., Kandau, Dunika, Gr.-Essern, Lautb., Adiamünde, Bl., Līn., Iw., rimstu, rimu,

1) still, ruhig werden, sich zufrieden geben,schweigen; aufhören:
dziesmas truoksnis rimis Vēr. I, 1432. dziļā mierā ūdens rimis ebenda S. 1324. divam dusmas rimšuot LP. VII, 832. tu jau nerimsti ne uotra mājā, ne savā Kaudz. M. viņa lē̦tāki savā skaudībā nerima, kamē̦r... LP. 1, 160. sulainis rima bē̦dāties (hörte auf, sich zu grämen) V, 332. negantnieks rima blandīties VII, 159. dē̦ls nerima lūgties JK. V, 1, 28. nuo dusmām rimt U., vom Zorn ablassen. ka(d) tu virs zemes nerimtu (= miera neatrastu)! Mag. XX, 3, 37;

2) lauwarm werden:
pakur uguni, lai udens rimst! Fest. Refl. -tiês, rim̂tiês ² Gr.-Essern, still werden, sich bezähmen, beruhigen U., aufhören: jūra nerimstas Janš. drudzis nerimās Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 324. viņš nevarēja ne˙kur rimties (er konnte nirgends Ruhe finden) Launitz Stāsti 20. rimsties runāt tādus aplamus vārdus! Alm. Kaislību varā 113. "rimsties jel!" Guobzemniece tuo apsauca ebenda 150. duod viņam pamācību, lai tas rimstas! Druva III, 231. Nebst rimts, rimdinât, remdêt, remtiês, ram(d)īt, ramaņas, rāms zu apr. rāms (= li. ramùs od. romas "ruhig") "sittig", ai, rámatē "steht still, ruht", rámati "macht test", ratá-ḥ "stehn geblieben", av. rāmaye ⁱ ti "beruhigt", rāman- "Ruhe", gr. ἠρέμα "ruhig", air. fo-rimim "setze", ahd. rama "Stütze", got. rimis "Ruhe" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 371 f., Boisacq Dict. 328 f., van Wijk IF. XXVIII, 133, Neichelt KZ. XXXIX, 40 f.

Avots: ME III, 526, 527