Paplašinātā meklēšana

grañtaîns, kiesig.

Avots: ME I, 638

[krantaîns Wid., steil, mit steilen Ufern.]

Avots: ME II, 259

* nuokranta * [od. * nuokrants, = nuõkraste]: tā uzgāja pilnu nuokrantu vizbulīšu Sudr. E. Vēr. II, 654.

Avots: ME II, 801

‡ paprañtavuôt Dunika, = paprašņât, pratinât: tiesasvīrs atnācis p. mūsu kalpu.

Avots: EH XIII, 164

rañta: auch Dunika; abuos (kuoka gabaluos) ierantīdams vienādu skaitu rantu Janš. Līgava I, 208. jāiegriêž kūjā sava r., ka e̦smu ziņu saņēmis Mežv. ļ. II, 35. sāk ... cirst šuo kuoku nuost, ņe̦mdams rantu tâ, ka eglei jākrīt turp, kur ... 413. rīkulis stāvēja pēc sava amata svara ... vienā rantā ar ... vagaŗiem Līgava I, 308.

Avots: EH II, 354

rañta Kursiten, Lautb., rañte Gr.-Essern, Dond., die Kerbe, der Streifen Gr.-Essern: ar zābaka papēdi iecirst sniega garuozā rañtas Janš. Dzimtene V, 177; "vìle" Bauske. Nebst li. rantas "die Kerbe" zu rantît.

Avots: ME III, 477

‡ ràntaiņi ² Saikava "šķē̦rsām svītruoti brunči".

Avots: EH II, 354

ran̂taîns ² ,

1): auch (mit àn ² ) Sonnaxt. rañtaiņi (= rievaini) ragi Frauenb.;

2): auch (mit -an- ; so gesprochen!) Saikava.

Avots: EH II, 354

ran̂taîns ² Kursiten.

1) auch rantuôts Wid., Ar., mit Kerben, Rlllen versehen: nav ne˙viena uozuoliņa rantaiņām (Var.: rankaiņām, ruobainām u. a.) lapiņām BW. 10337, 9 var. - rantaiņš rullis. eine Feldrolle mit vielen Rillen und scharfen Kanten Bielenstein Holzb. 493;

2) quer gestreift;
rantaiņi brunči Laud.

Avots: ME III, 477

šķḕ̦rsranta, eine in die Quere gerichtete Kerbe: katru dienu viņš tanī (burtskuokā) iegriẽza... taisnu rantu, bet septītā dienā ierantīja šķē̦rsrantu Janš. Mežv. ļ. I. 224.

Avots: ME IV, 36, 37

*spranta od. *sprants, = sprarīda: kad tu sprantu nuolauztu! Br, sak. v. 1566. viņš tev būs sprantā ar Guntu Br. 369.

Avots: ME III, 1010

‡ atkrante, der Abhang eines Ufers ("ranta%20nuog%C4%81ze">kranta nuogāze") Nieder-Kurland. atkrava (unter atkŗava): mums jau tâ daudzi visādu krāmu, un šis vēl atnesis; kur tuo atkravu lai liek! Saikava. milzīga atkrava drēbju (Wäsche) ebenda.

Avots: EH I, 149

grante, grañts, - s, der Grand, Kies: granti vest. Entlehnt nebst li. grantas aus d. Grand.

Avots: ME I, 638

‡ grañts, -a Dunika, Gramsden, Grob., Kal., OB., (mit àn ² ) Kaltenbr., = grante. Vgl. li. grantas dass.

Avots: EH I, 398

II gremt, gremju, grēmu, murmeln, im Affekte reden : Pēteris ap vienu grābekļa siekstiņu ņēmās visu dienas vidu, gre̦mdamies un runādams pats ar sevi Jauns., Buschh. Gew. refl. grem̃tiês, Wolm., im Affekt eine Absicht äussern, drohen, sich vornehmen, jem. etw. anzutun : tē̦vs grēmās tevi kult ; grollen, unwillig sein ; sich aufdrängen [Stelp.] ; im Begriff sein : kas mācību tur, tie gremjas uz viņiem Spr. Sal. 28, 4. kuo par tādiem niekiem tik daudz gremties A. VIII, 1, 38. viens uh uotru gremjas LP. IV, 23. šī nuoskaitusēs, paklusk gre̦mdamās Duomas I, 567. meita sākusi gremties uz viņu LP. VI, 793. [gremjas virsū "drängen sich auf" Stelp.] izskaidruojumi, kādus viņi gremjas duot MWM. IX, 334. In dieser Bedeutung auch ein Praet. grema [?] : lai arī kâ.., dziedāja laimes, tuomē̦r savā sirdī grema uz Liekņa par tādu apvainojumu Rīg. Av. [Zu li. gramė´ti "mit Lärm hinfallen", slav. gromъ "Donner", čech. hŕmi, r. греми́т "es donnert", gr. χρόμος "Geräusch", χρειμίω "mache Getöse", as. gram. "zornig", ahd. gramizzōn "brummen, zornig sein", an. grimmr "grimmig", av. granta- "ergrimmt" u. a., S. KZ. XLII, 378, Zupitza Germ. Gutt. 175 f., Persson Beitr. 936, Trautmann Wrtb. 97.]

Avots: ME I, 648

‡ izgraudât,

1) "izjaukt" Bērzgale: izgraudātas grantas duobes: nevar lēši iebraukt Oknist;

2) hinausfallen lassen
(?). bē̦rna neizgraudāt nuo depēm Pas. IV, 517 aus Dricē̦ni); heraus-, hinausstossen Bērzgale, (mit àu ² ) Lubn.: i. putniņu nuo lizda.

Avots: EH I, 449

ran̂stît ² , -ĩju,

1) "teilen":
r. salmus Dond.;

2) aufschichten:
r. žagarus vai malku Dond.;

3) wiederholt kerben:
kamē̦r lielie ranta baļķi, puikas ran̂stī ² mietu Nigr.; vgl. rantît.

Avots: ME III, 477

ran̂tît ² ,

1): hauen, kerben
Schnehpeln; "ar nazi griêzt (kuoku) nuo katras puses" NB.; tie mūs[u] maizīti r. ranta Tdz. 57092 (aus Gudenieki); "ieēvelēt dēlī strīpas" (mit an) Heidenfeld; ‡

5) mit Streifen weben
(mit an) Heidenfeld; ‡

6) "?": jāsāk r. (iet) uz tirgu Laidsen (mit an).

Avots: EH II, 354

ran̂tît ² Līn., BL, Nigr., Dond., Lautb., -u, -ĩju,

1) rantît A.-Autz, quer durchhauen, durchschneiden
U.; abhauen Bielenstein Holzb.; (ran̂tît ² ) mit einem stumpfen Beil hauen Dunika; kerben, scheiden (für schneiden?) U.: gādājis kuokus, un akmeņus līdz ranta un skalda, lai mežmala trīc Janš.; "= ramstīt 3" Neuenb., Kalleten. Sprw.: kad rantīs, tad redzēs Ugalen, Pas. l, 316 aus Dond., wenn man schneiden wird, so wird man sehen; etwa: Probieren geht über Studieren Biel. n. U.;

2) (gleichsam hackend) jedes Wort deutlich aussprechend vorlesen:
Indriķis gaŗuo sprediķi nuo lielā Manceļa kā rantît nuorantīja Janš. Dzimtene ² III, 293;

3) bearbeiten:
rudzu lauku Ar.; "pūlēties": tur nu gan tev būs, kuo rañtît Neuenb.;

4) tüchtig prügeln
Dond. Ein Kuronismus resp. Lituanismus (vgl. li. rantýti "mehrfach kerben") fürs echtle. ruotît.

Avots: ME III, 477, 478

I ruõtât, rùotât C., PS., Jürg., Arrasch, -ãju, tr., zieren, verzieren, schmücken: meitas... ruotā zīda nē̦zduodziņus BW. 13245,6. paliek manas baltas sagšas tik nuoaustas, neruotātas 27671, 2. tā (adatiņa) ir puķu ruotātāja, tā krekliņu šuvējiņa 7150. man pietrūkst, kuo ruotāt savu augumu Vēr. II, 90. ķēniņš svin krāšņi ruotātā pilszãlē kāzas JK. III, 2. nav ...uozuoliņa ruotātām (Var.: rantainām) lapiņām BW. 10621, 1. līdzcietībā ruotā seju Jaunības dzeja 15. Refl. -tiês, sich schmücken U. - Subst. ruotâšana, das Schmücken, (Ver)zieren; ruotâšanâs, das Sichschmücken; ruotãjums, die vollendete Tätigkeit des Schmückens, (Ver)zierens; der Schmuck, die Verzierung: cik tu skaista izskaties savā svinīgajā ruotājumā! Rainis; ruotâtãjs, wer schmückt, verziert; ruotâtãjiês, der sich Schmückende. Zu ruota I 1.

Avots: ME III, 583, 584

rul˜lis,

1) (rulle Spr.), die Wäscherolle; das Rollholz der Mangel
(vgl. Bielenstein Holzb. 443 mit Abb.) od. eine mit Steinen gefüllte Lade, die auf einem Untergestell hin- und her- gezogen wird;

2) die Feldrolle, -walze
(s. Abbild. bei Bielenstein Holzb. 493);

3) rantainais rullis, die Dreschrolle
Bielenstein Holzb. 508 (vgl. die Abbild. ebenda);

4) ein abgesägtes Balkenende
Naukschen: es nuosēduos uz rullīša, lai atpūstuos. cits bij rulis, cits re̦zgalis VL.;

5) rulle Spr., eine Papierrolle; übertr. - das Verzeichnis (ein jedes Verzeichnis für öffentliche Zwecke)
U.: baznīcas rullis, das Kirchenbuch U. mācītājs ilgi lapuos baznīcas ruļļuos MWM. VIII, 241. akmeņcirtēju kārtības rullis Konv. ² 436. revīzijas ruļļi Konv. 52. ruļļu gramata, Wakkenbuch, Revisionsverzeichnis usw. U. -rullis U., rulle Spr., auch - die Landkarte;

6) jūŗas ruļļi Konv. ¹ 631, holothurioidea.
Nebst li. rùlis und estn. rul aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 557

tiltenica, eine Art Flachsbearbeitungsmaschine ("zirgs ve̦lk rantaiņus ruļļus pār liniem, kas izklāti uz rantaiņa tilta") Plutte 101.

Avots: ME IV, 189