Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rasēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rasēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizdrasēt

‡ àizdrasêt, jodelnd sich entfernen.

Avots: EH I, 19

brasēt

brasêt, ‡ Refl. -tiês, = brasêt: dē̦li grib priecāties - brammēties un b. Janš. Atpata № 371, S. 8.

Avots: EH I, 238

brasēt

brasēt, - ēju, intr., schwelgen, aufleben, [saufen U.], sich wichtig geärden: dzeram, brāļi, brasējam Miežumača alutiņu BW. 19601. kaut pliks un izsalcis, kad tik var brasēt Purap. kur jāj cauri brasē̦dams BW. 32129. arastā brasēšana valudā Alm. Wahrscheinlish gleichbedeutend damit brašât: braucam, brāļi, brašājam tē̦va pirktis kumeliņis Rutz. n. RKr. XVI, 111. [Aus brassen "lärmen, prassen".]

Avots: ME I, 324

drasēt

drasêt: Sehwers hält es Zeitschr. für slav. Phil. VI, 333 für entlehnt aus nd. drossen "viel gehen, laufen".

Avots: EH I, 330

drasēt

drasêt, -ēju, drasât, -āju, drasuôt,

1) jodeln, fröhlich sein
[auch drasâties Nauditen]: dziedât, drasēt. šķē̦pus mest Aus. I, 3. dze̦rdams alu, drasādams es dabūju līgaviņu BW. 589. ballēs drasēt Rīg. Av.;

[2) wichtig tun, hochmütig sein
(in dieser Bedeutung auch refl. -tiês) Wid. Aus dem Germanischen? vgl. etwa schwed. dial. drassa "faul sein, sich herumtreiben".]

Avots: ME I, 490

pabrasēt

pabrasêt, jein wenig (hoffärtig od. schwelgend) aufleben Nigr.]: tas gribēja duoties pasaulē, pablandīties, pabrasēt Alm.

Avots: ME III, 9

padrasēt

padrasêt, ‡ Refl. -tiês "pajāties" Schwitten.

Avots: EH II, 128

padrasēt

padrasêt, ein wenig tollen: pādrasējuot pa reizi biedru pul,kā JR. VII, 122. šurpu jūs, viļņi, nākat padrasēt ar putniem un mākuoņiem brašiem Plūd. [tagad jānuosēd pie mani tev, kad laiks iet padrasēt Juris Brasa 492.]

Avots: ME III, 18

rasēt

rasêt, -ẽju U.,

1) tauen,

2) staubregnen.

Avots: ME III, 478

rasēties

‡ rasêtiês "?": bārgs ar darbu rasējās BW. 21760 (aus Lennew.).

Avots: EH II, 354

sadrasēt

sadrasêt, tr., verprügeln; zerschlagen: tev vajaga sluotas kātu ņemt, krietni sadrasēt Etn. II, 89; LP. VII, 545. mazie dīglīši sadrasē̦ti guļ bālajā kūlā Kaln. Uozuolk. m. 44.

Avots: ME III, 612

sadrasēt

‡ II sadrasêt, = sabràukt 1 (?): tev sadrasējuši precinieki Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 72.

Avots: EH XVI, 403

uzdrasēt

uzdrasât, aufjodeln; sich belustigen: uzdrasāsim nu! Golg.

Avots: ME IV, 325

Šķirkļa skaidrojumā (1)

brammēt

bram̃mêt, Refl. -tiês: dē̦li grib priecāties - b. un brasēties Janš. Atpūta № 371, S. 8. Zur Elymologie s. auch Sehwers Zeitschr. F. slav. Phil. VI, 332.

Avots: EH I, 237