Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'raudēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'raudēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)

apdraudēt

apdràudêt, tr., bedrohen: tautiņa savā patstāvībā apdraudē̦ta Vēr. II, 241.

Avots: ME I, 81

apgraudēt

‡ I apgraudêt, ringsum rösten (perfektiv): a. zirņus. kaņepes. miežus AP.

Avots: EH I, 83

apgraudēt

‡ II apgraudêt "ahschanem (z. e. Körner aus der Ahre, Russ)" Spr.; a. ķirpas Odsen, Saikava, den verregnelen oberen Teil eines Heuhaufens abwerfen, damit das Heu trocknet.

Avots: EH I, 83

draudēt

dràudêt: draũdêt Dunika; draudē (in Sessw: mit "aû") ar pirkstu Pas. IV; 99 (aus Ronneb.). kas tālam apgabalam draudēja briesmas un puostu II, 292. draudē̦ti (bedroht) bij tikuši arī ar nuošaušanu Kaudz. Vecpieb. 35.

Avots: EH I, 330

draudēt

dràudêt, -u, -ēju, drohen. Zu li. draudžiù (inf. draũsti) "wehre, verbiete; даю остраску; сдерживаю"; [apr. draudieiti "wehret". Kausativ zu le. drudêt "zittern"? Weitere Beziehungen unsicher; nach Fick Wrtb. I 4, 468 zu einer Wurzelform dhreu̯- "halten" (in ai. dhruva-h, "fest" u. a.), vgl. auch Johansson IF. XIX, 121 und Zupitza BB. XXV, 100 f.; Bezzenbergers Annahme KZ. XLI, 105, dass dies balt. Wort aus dem Deutschen entlehnt sei, ist wegen Ableitungen wie li. drausmė˜ "Zucht" unwahrscheinlich; vgl. auch le. drūsme und drūksts].

Avots: ME I, 491

graudēt

[I graûdêt 2 Ruj., = grauzdêt.]

Avots: ME I, 638

graudēt

II graudêt, - êju, grauduôt,

1) poltern, lärmen, klappern, ein dem Flintenschuss ähnliches Geräusch hervorbringen
[gràudêt 2 Mar.]: vai beigsi graudēt? sabaidīsi cilvē̦kus. [pē̦rkuons gràudēja 2 Mar. n. RKr. XV, 114.] dzirnavas jautri grauduodamas suolās duot vēl vairāk Saul. sākuši māju graudēt cuari, durchstöbern A. XX, 230;

2) gràuduôt 2 Warkh.], graudêt Spr., abschütteln, z. B. den Russ von der Decke od. die Körner aus der Ähre.
Zu graust [und grûst].

Avots: ME I, 638

iedraudēt

‡ ìedràudêt androhen, drohend verkünden: baznīcās sludinātām un iedraudē̦tām strāpēm Likumi, pēc kuŗiem Dundagas valstes desmitniekiem būs turēties 13.

Avots: EH I, 509

izdraudēties

izdràudêtiês, oft drohen: japāņi izdraudējušies A. XX, 293.

Avots: ME I, 728

izgraudēt

‡ II izgraudêt Schwanb., unversehens fallen lassen: i. šķīvi nuo ruokas.

Avots: EH I, 449

padraudēt

padràudêt: ar pirstu padraudēja Pas. VIII, 283.

Avots: EH II, 128

padraudēt

padràudêt, intr., ein wenig drohen: ve̦cmāmiņa padraudēja ar pirkstu Niedra.

Avots: ME III, 18

raudēt

raudêt "stählen"; zu *rauds III.

Avots: ME III, 483

raudēt

‡ II raudêt (s. FBR. XIII, 113), = raûdât.

Avots: EH II, 356

sadraudēt

‡ sadraudêt, bedräuen: Daugava ... dažā pavasarā sadraud ... bārgâ garā rīdziniekus, pārce̦ldamās pār par vaļļiem Dünsb. Rīga 23.

Avots: EH XVI, 403

uzdraudēt

uzdràudêt, drohen (perfektiv): uzdraudēt kādam ar rungu Dunika.

Avots: ME IV, 325

Šķirkļa skaidrojumā (4)

drūksts

drùksts 2, -s [Warkh., Lis.], auch drūkste Lis., Rüge, Strafe, tadelnde Verwarnung: vajaga bē̦rniem drūksti duot N. - Schwanb. tu bez drūksts nepaliksi Golg., Oppek., Lasd. bez drūkstes nevar ne˙viena lāga cilvē̦ka izaudzināt Skuju Fr. [Wohl mit Leskien Nom. 538 zu draudēt.]

Avots: ME I, 506

graudot

grauduôt,

1) poltern, klappern,
s. graudēt;

2) ausstreuen, schütteln
[gràuduôt 2 Laud.], z. B. das Korn aus den Ähne (vgl. graudēt) Spr.; "birdināt" Lasd. n. A. XIII, 252;

3) Staub aufwirbelnd reinigen:
viņš grauduoja krāsns augšā, nuo kam sacēlās lieli putekļi Lös. n. Etn. IV, 18;

[4) graûduôt "(das Land) an Halbkörner
(graudnieki) vergeben" Nitau, Roop u. a.

5) graûduôt 2 Ruj., = linuôt; matuôt.]

Avots: ME I, 639

pagrozt

‡ pagruôzt KatrE., = padràudêt: viņš mun pagruoze (teicās kuo ļaunu padarīt). Refl. -tiês "piedraudēt" Ar.: viņš pagruozās man kuo ļaunu.

Avots: EH II, 135

tilviķis

tilviķis, eine Art Vogel: vasarā... klaigāja tilviķi Jauns. ve̦cajam vajadzēja te̦kāt kā tilviķam un kliegt un draudēt id. Wohl aus li. tilvikas "Brachhuhn".

Avots: ME IV, 190