draugulis
draugulis, fem. -le, der (die) Buhle: [viņa dzīsies saviem drauguļiem pakaļ Glück Hos. 2, 7]. draugul[i]s aiz luoga ar pieciem bē̦rniem BW. 19245.
Avots: ME I, 492
Avots: ME I, 492
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raugulis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raugulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
raugulis
raũgulis Karls.,
1) einer, der zur Brautschau geht
Oppek. n. U.;
2) raũguļuos (auch rauguļās) iet Wolm., Smilt., eine Wöchnerin zum erstenmal besuchen und ihr bei der Gelegenheit eine warme Suppe, Wein oder eine andere Stärkung bringen
Walk n. U., Lis.; vgl. raudzībās, raudzuos, rauguos iet. rauguļu māte, = raugu māte (s. raugi);
3) ein Trinker, "kas par daudz šņabja rauga" Salis n. U.
Avots: ME III, 487
1) einer, der zur Brautschau geht
Oppek. n. U.;
2) raũguļuos (auch rauguļās) iet Wolm., Smilt., eine Wöchnerin zum erstenmal besuchen und ihr bei der Gelegenheit eine warme Suppe, Wein oder eine andere Stärkung bringen
Walk n. U., Lis.; vgl. raudzībās, raudzuos, rauguos iet. rauguļu māte, = raugu māte (s. raugi);
3) ein Trinker, "kas par daudz šņabja rauga" Salis n. U.
Avots: ME III, 487