krautene‡ krautene, ein Haufe (?): tās sabrukušās ... kapenes kâ nelāga k. stāv ... luogu priekšā Anna Dzilna 21.Avots: EH I, 644
rautenerautene,1) = rautuve: viņam licis art..., kamē̦r pats ar rauteni tīruma malā kārklu atvases bij nuogriezis Druva II, 785;2) das Ausraufen U.: tā rautene labāk pavasarā, das jätet man lieber im Frühjahre U.Avots: ME III, 491
rautiņšrautiņš,1) ein Raufeisen, beim Röden zum Wegschaffen des kleinen Gesträuchs gebraucht U., Bielenstein Holzb. 453;2) raûtiņš, eine Rauferei, Prügelei Jürg., Gr.-Buschhof. - vgl. rauklis, rautene, rautuve.Avots: ME III, 491