Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'reži' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'reži' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

reži

II reži, ein Gestell, darauf das schon gedroschene Korn gerieben und geschüttelt wird, damit Körner und Ähren durchfallen U., Bielenstein Holzb. 506 (mit Abbild.). Für *reši (mit š aus stj, vgl. restes 3)? vgl. resis.

Avots: ME III, 517

Šķirkļa skaidrojumā (6)

ķerešas

ķerešas, ķereši [Ruj., ķereži Salisb.], ķeršas, ķerši,

1) Glutsteine im Riegen- und Badstubenofen, der Glutfang
Biel. H. 100, 115: uzmet siltumu uz ķerešiem Ruj. ;

2) "die Schlacken in der Schmiede"Naukschen.
[Aus estn. keres "obere Abteilung des Bauerofens", s. Thomsen Beröringer 259 f.]

Avots: ME II, 368

reši

II reši "?": vēl dziļāk krīt tad tumsas neraisāmuos rešuos Duomas II, 328. Vgl. reži.

Avots: ME III, 514

resis

resis Mag. XX, 3, 224, ein Gestell, worauf man das gedroschene Korn legt. Könnte auf einem Paradigma *retis (zu re̦ts: vgl. li. rėtis "Bastsieb", la. rēte "Netz"), gen. reša bemhen (vgl. kuiesis für *kvietis); doch vgl. auch reži und restes 3.

Avots: ME III, 513

sasvītrot

sasvītruôt (unter sasvītrât): režisuoram nav nācies lugu s. Daugava 1939, S. 199.

Avots: EH XVI, 453

skarbs

skar̂bs: kad zarnas paliek skarbas (rauh, uneben), tad tās ir tīras Salis. (sarus peŗuot) meitē̦nu peŗ ar liepu sluotiņu un me̦t sāli uz ķerežiem; tad meitē̦ns e̦suot s. Seyershof. Subst. skar̂bums: aiz skarbuma mātes meita ilgi sēd brāliņuos BW. 11608 var.

Avots: EH II, 502

stāja

‡ stāja,

1) die Haltung:
lai s. pauž mūsu apziņu un spē̦ku Jaun. Ziņas 1938, № 150. Sings pieņēma kareivisku stāju ebenda 1937, № 107. režisuoram raksturīgā s. un žesti Daugava 1939, S. 299; zum Gebrauch dieses Wortes s. auch Veselis Jaun. Ziņas 1939, № 134;

2) das Aufhören, Stehenbleiben:
Daugavas jaungultne graužas bez mitas, bez stājas ar˙vienu dziļāk stāvajuos iežājuos Daugava (Jaunais Zinātnieks № 16), S. 97.

Avots: EH II, 572