Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'redzīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'redzīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

apredzīgs

apredzîgs,

1) (aktiv) umsichtig, vorsichtig;

2) pass., was zu übersehen ist:
apredzīgi lauki U., A. X, 1, 417, JKaln.

Avots: ME I, 115


gaišredzīgs

gàišredzîgs,* hellseherisch, scharf blickend Asp. Ziedu klēpis 65.

Avots: ME I, 588


grūtredzīgs

grũtredzîgs, schlecht sehend: e̦smu grūtredzīgs Blaum.

Avots: ME I, 669


īsredzīgs

îsredzîgs ,* kurzsichtig, eigentl. u. fig.: tu peli Cēzaru par īsredzīgu ne̦lgu Rainis.

Avots: ME I, 837


izredzīgs

[izredzîgs "scharfsichtig schnell die Umstände aufzufassen fähig" Bauske.]

Avots: ME I, 791


neredzīgs

neredzîgs, blind: ķēniņš nuo liela ve̦cuma bija palicis neredzīgs LP. V, 265. nuo acīm neredzīgi BW. 12839.

Avots: ME II, 729


noredzīgs

nuoredzîgs, scharfsichtig (fig.): nuoredzīga un samanīga meita Janš. Līgava II, 100.

Avots: EH II, 81


paredzīgs

paredzîgs, vorhersehend, prophetisch: viņi tic, ka tajās (sievietēs) atruodas kaut kas svē̦ts un paredzīgs Lautb.

Avots: ME III, 89


redzīgs

redzîgs: "kas labi redz, viegli un ātri visu pamana" Salis; klug, mit gutem Auffassungsvermögen begabt Heidenfeld: viņam nepatīk redzīgāks cilvē̦ks.

Avots: EH II, 363


redzīgs

redzîgs, sehend: redzīga fantazija A. XX, 774. vai neteiksi, kâ var vecīšus redzīgus dabūt? LP. IV, 43.

Avots: ME III, 504


smalkredzīgs

smalˆkredzîgs, fein, gut sehend oder beobachtend Bauske̦Luttringen,Ruhental, Schibbenhof, Saikava, Pe̦nkule, Ronnenb., Drobbusch, Roop, Schwanb.

Avots: ME III, 952





Šķirkļa skaidrojumā (2)

bez

bez (dial. bes, beš, li. bè, apr. bhe, slav. bez; wohl zu ai. bahih. "auserhalb" ), Präp. mit Gen., von allen Präp. auch in Pl. noch am häufigsten mit dem Gen.: bez bikšu, ohne Hosen, neben jetzt häufigerem bez biksēm; mit dem Akk. -Instr. des neutr. Interrogativ- und Demonstrativpronomens: bez kuo tad nav? was ist der letzte Preis? bez tuo nav, billiger ist es nicht zu haben; dial. auch bez kam, bez tam;

1) ohne:
kur es iešu bez pūriņa, kur pūriņš bez manim? bez rūpēm dzīvuot; minus: trīs dienīņi bez pusdienas saul[e] ar dievu ienaidā BW. 34017 vpr.;

2) bei Zeitbestimmungen hähert sich
bez der Bedeutung "vor", auch"nach"; ohne den richtigen Zeitpunkt = vor od. nach demselben: bez laika galu atrast, mirt, neredzīgs tapt, vor der Zeit, vorzeitig, eigentl. ohne die bestimmte Zeit, sterben, blind werden; Dievs duod tautām izputēt, kas bez laika bildināja BW. 14877, 1. bez rīta viņi aizbrauca uz pilsē̦tu. nebraukšu projām bez sava laika, bez triju dienu Ltd. 541. steidzu ruožu dārzu bez rasiņas izravēt. bez saules celties, vor dem Sonnenaufgang aufstehen. tās dzied rītuos agri, agri, tās bez saules vakarā, am Abend nach dem Sonnenuntergang. kad zina, kur maitas kauls laukā, tad bez saules, t. i. vai nu vē̦lu vakarā, vai arī rītā pie tā jāpieiet Etn. IV, 114;

3) bez hat im VL. zuweilen den Charakter eines Adv. = bešā: es gan miega negulē̦tu, kad varē̦tu bez iztikt;

4) bez verbindet sich mit den Adv. maz und vien: bez vien od. bez˙maz (s. dies), beinahe, bez vien, ausser nur, ausgenommen nur:
visas meitas, bez vin klibās, uogās (noch mit präpositionalen Charakter) Mag. II, 2, 70. visa manta sadega, bez vien sērdienītes lādīte JK. V, 102. brūtgans pa visu kāzu laiku neatstāj savas mājas, bez vien uz baznīcu braukdams BW. III, 1, S. 99. Die Komposita mit bez bezeichnen, dass eine Person od. Sache ohne den betreffenden Gegenstand ist, so in den genitivischen Komposita: bezastes žagata, eine schwanzlose Elster, bezgala jūŗa, das unendliche Meer; so auch in anderen Komposita: bezaste, die Schwanzlose, die Hexe, bezgalis, ein Nimmersatt, bezruocis, ein Ohnehand, ein Handloser; - bezgalīgs, unendlich, bezspēcīgs, kraftlos. [Vgl. auch Le. Gr. 518 - 9.]

Kļūdu labojums:
S.99 = S.96

Avots: ME I, 281, 282


ulznis

ulznis Wessen "neievērīgs, labi neredzīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 713