bàudît [PS., Bächhof, AP., Serbigal, Ermes, Wolmar, C.],
baũdît Kand., [Ruj., Roop, Lemsal, Salisb., Salis, Dond., Selg., Līn., Tr.],
-u, -īju,1) prüfen, versuchen, wagen: ķēniņš... baudīs ar tuo kauties Dan. 11, 25.
kas bauda bez laivas braukt, tas nelaimīgi brauks (Wischmann).
baudi tikai tuo darīt, unterstehe dich nur, das zu tun (St.).
[baudīja... iet Glück Apost. 16, 7].
viņš vēl pasaulē nav ne˙kuo baudījis, er hat in der Welt noch nichts erfahren;2) kosten, essen, geniessen, schmecken: vēl ne rasiņas od.
miltiņa neesmu baudījis, ich habe noch nichts gegessen. labāk baudāms, nekā redzams. baudīt guodu, laimi, Ehre, Glück geniessen; nebaudāmas uogas, ungentessbare Beeren; gardi baudāms ēdiens, wohlschmeckendes, schmackhaftes Essen; trūkumu, gŗūtības baudīt, Mangel leiden, Schweres erleiden. Refl.
-tiê̦s1) versuchen, die Kräfte versuchen, sich prüfen, sich messen: [baudās uz tevi kādu vārdu runāt Glück Hiob 4, 2].
lai es jele tikai šim brīžam ar tuo ādu bauduos Richt. 6, 39.
iesim baudīties Aufforderung zum Ringen L., St., U.
tie baudijās un Jūda tapa kauts Glück;
kad tas ar viņu baudījās Glück II Kön. 23, 29.]
tad tuo vilku jūriņā pret ziemeli baudīties A. XI, 426;
2) sich zum Wohl geniessen c. Gen od. Acc.:
ēdieties, baudieties dē̦lu mātes barībiņas Ltd. 1429.
[Wohl mit Leskien Abl. 294 zu bust "erwachen" u. a.; vgl namentlich gr. πεύϑομαι: "erfahre" und ai. bōdhati "merkt, wird inne, erkennt, lernt kennen".]Avots: ME I,
266,
267