redzinât, tr., fakt.,
1) sehend machen Kokn. n. U.;
sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.;
zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;
2) Karten legen, nach Karten wahrsagen Dubena n. Etn. I, 31;
3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben: brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.:
drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od.
raidināt) BW. 3429 var.
saimīti redzināt 22073.
gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.:
rūdināšu) 23316, 8 var,
priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.:
muodināja)? 21983 var.
drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten).
tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227.
dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143.
ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;
4) zum Essen nötigen N.-Bartau:
ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26.
In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.Avots: ME III,
503,
504