Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'regs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'regs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
paregs
regs
re̦gs, das Gesicht, Gespenst: ja dienas laikā re̦gus redziet, tad labāk klusiet! nuo dikta vārda nelaikā katra skaista parādība zūduot Seibolt.
Avots: ME III, 504
Avots: ME III, 504
spregs
Šķirkļa skaidrojumā (8)
lāmis
[II làmis od. làmesteris (?)"ein grosseŗ ungeschickteŗ unschön gekleideter Mensch" Planhof; lāmis " ein schläfriger, unregsamer Mensch" Laud.; lãmis, ein Lümmel Schrunden.]
Avots: ME II, 438
Avots: ME II, 438
možība
možīgs
muôžîgs, geweckt, regsam, lebhaft, munter: gars tuop tik muožīgs, tik spēcīgs un dzīvs JR. IV, 130.
Avots: ME II, 684
Avots: ME II, 684
možs
muôžs [auch C., Nötk., Kr.], geweckt, regsam, lebhaft, munter, fix, wacker, epfänglich, scharf: muožs gars Ar. garā muožajā zē̦nā juo agri pamuodās kāre uz grāmatām Plūd. viņš ieraudzīja muožus cilvē̦kus steidzamies MWM. VI, 780. muoža saruna Aps. visur redzi muožāku dūsu A. XI, 486. juo dzirde muoža man MWM. VII, 664. tai actiņas tik muožas U. b. muoži pie darba! fix zur Arbeit Grünh. Zu muôst.
Avots: ME II, 684, 685
Avots: ME II, 684, 685
mudīgs
mudîgs,
1) regsam, munter, betriebsam, flink, fleissig, fix, rasch:
maza biju, bet mudīga BW. 10282. dievs palīdz mudīgam mudīguos suolīšuos
11711. es nuobraucu tai ciemā, kur mudīgas mātes meitas
13289. pirmdienā, trešdienā un ce̦turtdienā dzimušais e̦suot mudīgs uz darbu BW. I, S. 177. mudīgi pie darba, mudīgi pie ēšanas. tē̦vs mudīgi aizšauj tur LP. IV, 200;
[2) = kārs AP.] Zu mudrs.
Avots: ME II, 659
1) regsam, munter, betriebsam, flink, fleissig, fix, rasch:
maza biju, bet mudīga BW. 10282. dievs palīdz mudīgam mudīguos suolīšuos
11711. es nuobraucu tai ciemā, kur mudīgas mātes meitas
13289. pirmdienā, trešdienā un ce̦turtdienā dzimušais e̦suot mudīgs uz darbu BW. I, S. 177. mudīgi pie darba, mudīgi pie ēšanas. tē̦vs mudīgi aizšauj tur LP. IV, 200;
[2) = kārs AP.] Zu mudrs.
Avots: ME II, 659
nasks
nasks [Erlaa, Lös., Pixtern], našks [Nitau, AP., Bers.], C., flink, hurtig, fix, schnell, regsam: nāburguos naskas meitas BW. 12838. cielaviņa naska sieva 2686. nasks (Var.: našks) tautu dē̦ls 26004. tur vajaga našku suņu 30438. viņa palikusi naska kâ stirna Blaum. viņš nasks cilvē̦ks Lub., Peb. nasks zē̦ns MWM. VIII, 212. sāka naski virves vīt Etn. II, 175. naksi apgē̦rbusēs izgāja uz ielas Vēr. II, 316. arī tie sāka iet naskāki Saul. drīzi, drīzi, naški, naški pie sudraba kalējiņa BW. 910. Statt des Adverbs naski, našķi U. wird auch der Akk.-Instr. naskuo [od. ar naskuo] gebraucht: zē̦ns bij naskuo vien atpakaļ, der Knabe war schnell zurück. [es ar naskuo ("ļuoti veikli") vien apkuopu šuopvakar luopus Nötk. nuo rīta līdz vakaram pa kūti un istabu ar naskuo vien! N.-Peb. - našks, soweit nicht hochle., wohl aus nasks und * našķs kontaminiert; nasks vielleicht aus * nagsku-s, vgl. nadzîgs]; oder zu li. našiaus "geschwinder"?
Avots: ME II, 694
Avots: ME II, 694
naskums
naskums, die Hurtigkeit, Regsamkeit: kur tas man nu palika, citkārtējs naskumiņš? BW. 23968, 1. duoma dziļums saskaņā ar darba naskumu Kronw. - nasku, naskumis, bunt, lebhaft durcheinander: pa gatuvi gāja šuodien nasku naskumis Kleinb.
Avots: ME II, 694
Avots: ME II, 694