Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rekšķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rekšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

iekrekšķēties

ìekrekšķêtiês (unter ìekrekstêtiês): Made... bailīgi iekrekšķas (sagt räuspernd?) A. Jansons Latvis, № 3642.

Avots: EH I, 522

ierekšķēties

ìerekšķêtiês, eine kurze Zeitlang grunzen: viena (cūka) ierekšķējās uz saviem sivē̦niem Rīg. Av.

Avots: ME II, 57

nobrekšķēties

[nùobrekšķêtiês bē̦rnu, ein Kind viel (bis zur Erschöpfung) schreien lassen Dunika.]

Avots: ME II, 765

nodrekšķēt

[I nùodrekšķêt "schmutzig werden" Serben; beschmutzen": n. bikšu galus ar dubļiem Bers.; wohl auf d. Dreck beruhernd.]

Avots: ME II, 776

nodrekšķēt

II nùodrekšķêt ["- nùočīkstêt" Talsen]: rati nuodrekšķēja A. VIII, 1, 202; [Autz.; kaķis apgāza traukus, ka nuodriksnît".].

Avots: ME II, 776

nodrekšķēt

III nùodrekšķêt, ‡ Refl. -tiês Dricēni "nuonē̦sāties": nuodrekškējusies drēbes mala. Oder zu nùodrekšķêt 1?

Avots: EH II, 40

rekšķēt

rekšķêt (unter rekstêt ): auch Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês, ein Schallverbum: kad e̦suot ar sariem, bē̦rns rekšķas un aizkre̦kstas Sonnaxt.

Avots: EH II, 365

satrekšķēt

‡ satrekšķêt "?": sabrauce padruškas kādrātiem (Var.: skārdājiem, skārda) lindrakiem: mūsu puiši dasadūre, - kādri (Var.: skārdi) vien(i) satrekšķēja Tdz. 58442, 7.

Avots: EH XVI, 457

trekšķēt

‡ *trekšķêt, zu erschliessen aus ‡ satrekšķêt.

Avots: EH II, 693

Šķirkļa skaidrojumā (1)

kukstēt

I kukstêt (li. kukštė´ti "tuscheln, raunen, wispern"): auch Behnen, Erwalen, Pilten, Schwitten, Wandsen. pielādējies (pieēdis), ka kukst Grenzh. n. FBR. XII, 23. meitene kukst un gruozās Brigadere Skarbos vējos 111; leise stöhnen Memelshof; sich (ein wenig) beklagen Pankelhof: viņš jau kukst gan, ka jāne̦s tie maisi; "šņukstēt" Mesoten; "krekšķēt" Stenden; ezis kukst (gibt gewisse Laute von sich) Sessw., Smilten.

Avots: EH I, 668