cereka
[cereka L. "der feste Gedanke"; cereklā būt L. "in der Überzeugung und Hoffnung sein".]
Avots: ME I, 374
Avots: ME I, 374
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'reka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'reka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
reka
re̦ka: ierauga kaut kuo ... kūņuojamies izvandītā cela re̦kā K. Lapiņš Republika gaisā 170.
Avots: EH II, 365
Avots: EH II, 365
reka
re̦ka Frauenb., die Grube, Gruft: lielas re̦kas tanī (= dambī) bij izbrauktas Alm. Vgl. rakas 2.
Avots: ME III, 508
Avots: ME III, 508
reka
rekains
re̦kaîns, grüftig, voller Gruben, ausgefahren: Ādams paskubināja zirgus, kad tie bij tikuši ārā nuo re̦kainā dambja Alm.
Avots: ME III, 508
Avots: ME III, 508
rekains
rekas
Šķirkļa skaidrojumā (5)
bezdaunieks
be̦zdaunieks, der Taugenichts, ein Schimpfwort Taurekaln n. Mag. XIII, 3, 55, Buschh. N. U., Kreuzb. Wohl zu bezdêt.
Avots: ME I, 282
Avots: ME I, 282
pavadi
pavadi (unter pavads
1): Čerekas šalkšana mums pavaduos Jauns. Raksti VI, 350; "Abfuhr"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH XIII, 186
1): Čerekas šalkšana mums pavaduos Jauns. Raksti VI, 350; "Abfuhr"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH XIII, 186
razda
II razda, ein abgefegter Besen Sessau. Zu li. rãžas "Besenstumpf", worüber Boisacq Dict. 837 unter ρ'ᾱχός; vielmehr (nebst li. rãžas) zu an. raka "scharren", reka "Rechen Harke" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 365 f.?
Avots: ME III, 492
Avots: ME III, 492
sprāgt
sprâgt (li. sprógti "platzen"), sprâgstu, sprâgu,
1) bersten, platzen
U., losgehen: bērziņam lapas sprāga BW. 9392, 1; 14869, 2 var. pumpuri sprāgst, die Knospen brechen auf U. bārda sprāgst St., der Bart keimt hervor. bise sprāgst, das Gewehr geht los U. tâ kâ ... stuobrs nesprādzis, tad nu vajadzējis Pēterim šaut LP. VII, 242. zārks sprāgst vaļā 214. kungs bija tik dusmīgs, ka vai nuo ādas sprāga JK. V, 1, 31. dusmās sprāga nuo ādas laukā Neik. 60. zaķim acis sprāgst nuo pieres laukā Apsk. v. J. 1903, S. 346. dzīvība sprāgst pa muti ārā LP. II, 24. asaras tai sprāga pa acīm MWM. X, 426;
2) sprühen
(fig.): sprādzin sprāga valuodiņa BW. 7377;
3) krepieren
(vgl. li. nusprogs "wird krepieren" Liet. sint. I, 19) U.: kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis! Br. sak. v. 682, man soll den Tag nicht vor dem Abend loben. Jurģa dienā nevar adīt, tad... aitas sprāgst Etn. II, 84. guļ kâ sprādzis RKr. VI, 251. - Subst. sprâgšana,
1) das Platzen, Bersten;
2) das Krepieren;
sprâgums,
1) das einmalige Platzen; das Geplatzte, der Riss, die Spalte:
...dziedātāja pārsprdgušu pakuļiņu... sašuj savu sprāgumiņu! BW. 20442, 3 var.;
2) "der Schreck im Glase"
Brasche;
3) Knall, Gekrach
LKVv.; sprâdzẽjs, ein Krepierling Spr. Neben diesem sprāg- ein sprēg- in sprēgt (s. dies) und spreg-: sprog- (oder sprag-?) in spre̦gans, spradzene I, spradzinât, spradzis, spraga, spragstêt, li. spragė´ti "platzen", norw. spraka "krachen", and. sprekan "sprechen", an. spraki "Gerücht". cymr. ffregod "Geschwätz", norw. sprek "dürres Reisig" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672 ff., Trautmann Wrtb. 276 f., Zupitza Germ. Gutt. 166 f., Fick Wrtb. 14, 49 und III 4 , 515, Prellwitz Wrtb.2 443, Persson Beitr. 868 f., Buck AJPh. XXXVI, 9.
Avots: ME III, 1015
1) bersten, platzen
U., losgehen: bērziņam lapas sprāga BW. 9392, 1; 14869, 2 var. pumpuri sprāgst, die Knospen brechen auf U. bārda sprāgst St., der Bart keimt hervor. bise sprāgst, das Gewehr geht los U. tâ kâ ... stuobrs nesprādzis, tad nu vajadzējis Pēterim šaut LP. VII, 242. zārks sprāgst vaļā 214. kungs bija tik dusmīgs, ka vai nuo ādas sprāga JK. V, 1, 31. dusmās sprāga nuo ādas laukā Neik. 60. zaķim acis sprāgst nuo pieres laukā Apsk. v. J. 1903, S. 346. dzīvība sprāgst pa muti ārā LP. II, 24. asaras tai sprāga pa acīm MWM. X, 426;
2) sprühen
(fig.): sprādzin sprāga valuodiņa BW. 7377;
3) krepieren
(vgl. li. nusprogs "wird krepieren" Liet. sint. I, 19) U.: kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis! Br. sak. v. 682, man soll den Tag nicht vor dem Abend loben. Jurģa dienā nevar adīt, tad... aitas sprāgst Etn. II, 84. guļ kâ sprādzis RKr. VI, 251. - Subst. sprâgšana,
1) das Platzen, Bersten;
2) das Krepieren;
sprâgums,
1) das einmalige Platzen; das Geplatzte, der Riss, die Spalte:
...dziedātāja pārsprdgušu pakuļiņu... sašuj savu sprāgumiņu! BW. 20442, 3 var.;
2) "der Schreck im Glase"
Brasche;
3) Knall, Gekrach
LKVv.; sprâdzẽjs, ein Krepierling Spr. Neben diesem sprāg- ein sprēg- in sprēgt (s. dies) und spreg-: sprog- (oder sprag-?) in spre̦gans, spradzene I, spradzinât, spradzis, spraga, spragstêt, li. spragė´ti "platzen", norw. spraka "krachen", and. sprekan "sprechen", an. spraki "Gerücht". cymr. ffregod "Geschwätz", norw. sprek "dürres Reisig" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672 ff., Trautmann Wrtb. 276 f., Zupitza Germ. Gutt. 166 f., Fick Wrtb. 14, 49 und III 4 , 515, Prellwitz Wrtb.2 443, Persson Beitr. 868 f., Buck AJPh. XXXVI, 9.
Avots: ME III, 1015
treksne
treksne, der Schlag, der Stoss Gr.-Sessau: puodam ir plaisa, būs dabūjis treksni Gr.-Sessau. Etwa (wenn mit ks aus gs) zu an. ƥreka ađa "drängen, drücken", ae. ƥracu "Druck, Andrang" und r. трогать "berühren"?
Avots: ME IV, 230
Avots: ME IV, 230