Paplašinātā meklēšana

‡ àiztrenêt, zu modern (verwittern) anfangen Frauenb.: aiztrenējis kuoks.

Avots: EH I, 59

‡ aptrenêt, ringsum verwittern: ratu ule aptrenējusi Stenden.

Avots: EH I, 122

‡ drenêt Jürg., = kver̂nêt, velti galduot nīkt: te tu tâ vari cauru diena d. - Vgl. auch sadrenêt, sowie denêt und trenêt.

Avots: EH I, 332

‡ durenêt, -ẽju, = durinêt, ziellos umherschweifen Sonnaxt: durna aita durenē.

Avots: EH I, 343

‡ ìedrenêt, eine Furche, Rinne ziehen, einkerben Renzen: ie. zemē ar nūju grāvītī Warkh. kad akmen[i]s plêš, tad akmenī iedrenē, iekaļ tādu reni AP. šindeļam viena mala tiek iedre̦nē̦ta ebenda.

Avots: EH I, 509, 510

[ìedrenêt Bers., = ietrenêt.]

Avots: ME II, 10

I ìedrenêt: šie kuoki jau iedrenējuši Druw.

Avots: EH I, 509

‡ III ìedrenêt, mit grosser Mühe jem. etwas beibringen, einpauken (tr.) Meselau.

Avots: EH I, 510

[ìetrenêt, trocken zu faulen beginnen: rāceņi ietrenējuši Nigr. kuoks ietrenējis Warkl.]

Avots: ME II, 83

izrenêt, tr., mit Rinnen versehen.

Avots: ME I, 791

iztrenêt, intr., ausfaulen: ve̦cs uozuols iztrēnējis BW. 13041.

Avots: ME I, 820

‡ karenêt, = karnât II 2: uz sienas karenē lāča kažuki Pas. XII, 88.

Avots: EH I, 588

krenêt, ‡

2) "gebückt, ohne Arbeit dasitzen"
Geistershof; "müssig dastehen" Gold.

Avots: EH I, 649

[krenêt, kränkeln, krank sein, siechen Edw. n. U.]

Avots: ME II, 273

‡ krenêtiês, sich rüttelnd fahren (auf unebenem Wege) Schibbenhof.

Avots: EH I, 649

‡ mitrenêt Blieden, feucht sein: laiks mitrenē.

Avots: EH I, 819

nùotrenêt, intr., vermodern, verfaulen: kadas piecas maikstis nuotrenājušas guļ gar zemi A. IX, 1, 229.

Avots: ME II, 877

‡ pakarenêt Blieden "?".

Avots: EH II, 141

pasnabrenêt "?": uogas jau tik tāļu ienākušās, ka jau var drusku pasnabrenēt Kav.

Avots: ME III, 104

[patrenêt, ein wenig modern od. faulen: rāceņi jau drusku patrenējuši Nigr.]

Avots: ME III, 124

renêt: kerben (mit -êt ) Kaltenbr.: r. ustabai sijas.

Avots: EH II, 366

renêt, -ẽju, eine Rinne machen U., Spr.; "= krapêt" Wessen. kuo tu renē tuo malku! sagt man zu einem, der nicht recht zu spalten versteht Alt-Autz; renêt (mit Furchen versehen) laukus Gr.-Würzau.

Avots: ME III, 511

sadrenêt, intr., verfaulen, vermodern: sadre̦n mani balti pal[a]gi, sadre̦n baltas villainītes BW. 10915.

Avots: ME III, 613

saspīrenêtiês,

1) saspīrinâtiês N.-Peb., zappeln (perf.): mušiņa saspirenējās2 un iesīcās Baltpurviņš I, 115;

2) = saspirinâties Schujen, (mit ĩ )

1) Neuenb.

Avots: ME III, 741

satrenêt, intr., verfaulen, vermodern V., morsch werden Dr., baufällig werden Henirf: rāceņi sāk satrenēt Dond. pie satrenējuša praula Druva I, 423. tā beidzuot satren un satrūd D. L. 7, 16. pret visu, kas ve̦cs un satrenējis Vēr. II, 15.

Avots: ME III, 765

snabrenêt, -ẽju, snabrinât, naschen Gr.-Sessau. Zu an. snapa "schnappen", ostfries. snôpen "naschen" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 520).

Avots: ME III, 971

‡ spirenêtiês Saikava, zappeln.

Avots: EH II, 551

‡ *spīrenêtiês, zu erschliessen aus saspīrenêtiês.

Avots: EH II, 554

trenêt: auch Bartau; kuoks jau tre̦n Behnen. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I. 730.

Avots: EH II, 693

trenêt (li. trenė´ti "modern" bei Büga KSn. I, 294) U., Frauenb., Kurs., Stenden, Praes. tre̦nu (Bauske) od. trenu (Adsel, Gr.-Buschh., Pe̦nkule, Siuxt, Wandsen), Praet. trenẽju, = (sa)drenêt, modern, verwitteni: sāk aiz ve̦cuma trenēt Siliņš 10. Dazu li. trendė´ti oder trandė´ti "von Würmern gefressen werden" und slav. *trǫdъ "Zunderschwamm", vgl. Trautmann Wrtb. 328 und Poržezinskij Kistor. 109.

Avots: ME IV, 230

uzsnabrenêt, ein wenig naschen Gr. - Sessau.

Avots: ME IV, 381

II saspirinât, für eine kurze Zeit in eine zappelnde Bewegung bringen: aita saspirināja kājas un nuobeidzās Golg. - Refl. -tiês,

1) "sich zurecht-machen"
Grünh.;

2) = saspīrenēties 1 N.-Peb.: āzis ratuos saspirinājās un bija nuo ratiem ārā gan!

Avots: ME III, 741