Paplašinātā meklēšana

‡ àizkrep(ê)t Dond., mit Schmutz zukleben (intr.): slimās acis aizkre̦pušas oder aizkrepējušas.

Avots: EH I, 33

‡ apkrept, unversehens mit Mistklumpen beklebt werden: kumeļš nuogulējies, tam sāni un pakaļciskas apkre̦pušas vienās krepēs Dond.

Avots: EH I, 94

aprept, auch aprepêt und aprẽpêt C., AP.,

1) (auch aprẽpêt) zur Heilung bewachsen, benarben:
vāts jau aprepējusi PS. kaula lauzums, brūce sāk aprept. ābelei iegriezums jau aprepis A. X, 1, 417. kad asinis apstājas un sakalst, tad saka: asinis aprep Dobl.;

2) schmutzig sein, vor Schmutz bersten:
bē̦rnam kājas, ruokas nuo melnumiem apre̦pušas JKaln., A. X, 1, 417. kājas jau gluži aprepējušas, i. i. netīrumi, me̦lnumi jau ieauguši ādā C.;

3) tr., verstocken (Glück):
aprepē šuo ļaužu sirdi Jes. 6, 10. Refl. -tiês, verstockt werden: tie citi ir aprepējušies Röm. 11, 7.

Avots: ME I, 115

ìerept,

1) = ierepēt: ruoukas iere̦pušas Arrasch;

2) sich verstopfen (mit Schmutz):
pīpei kāts ierepis Bers.]

Avots: ME II, 57

krept, s. nuokrept.]

Avots: ME II, 274

nuokrept, sich mit Schmutz bedecken, schmutzig werden: viņš nuokrepis kâ auns ar sūdiem Dond. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 802

rept Karls., -pju, pu, intr., zur Heilung bewachsen, einen Kallus ansetzen U.: dzīsti, dzīsti, repi, repi! BW. 34110. Subst. re̦pums, die Schwiele Karls., Brasche. Nach Leskien Nom. 356 zu li. aprepnas "reichlich" (vgl. "puotas... turėjo aprepnas" Daukša Post. 357, ₃₃ ). Dazu auch poln. ropa "Eiter" (zur Bed. vgl. d. Eiter: ahd. eiz "Eiterbeule", gr. οῖδος "Geschwulst") und ae. róf "stark, tüchtig" ?

Avots: ME III, 513

sakrept Jürg. (prs. -krepju), Wolmarshof, = sakrepêt 3: sakre̦pušas ruokas.

Avots: ME III, 655

sarept: "einschrumpfen" Diet.; maciņu ve̦lkuot vaidziņš sarepis kâ ve̦cs pūpēdis BW. 1787, 4. ‡ Refl. -tiês Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bein"), = sarept.

Avots: EH II, 441

sarept, s. sarepêt.

Avots: ME III, 715

čãgāns, ein Reptil Drsth.; eine Schlange Peb., Schujen, Nötkenshof.]

Avots: ME I, 408

‡ čapārnis "ein Reptil, ein hässliches, sich ungeschickt bewegendes Tier": saķērām upē tādus lielus čapārņus (Krebse) Kabillen.

Avots: EH I, 285

čusnis: auch Siuxt (hier werden auch andere Reptilien so genannt).

Avots: EH I, 297

II čuži, Würmer, Reptilien A. - Schwanb.]

Avots: ME I, 424

mûdzis,

1): tāds mazs mûdzītis ² (eine Mücke)!
Siuxt. mûdži ² ebenda, Reptilien, Insekten; ‡

4) ein Trödler (bei der Arbeit)
Siuxt (mit û ² ); ‡

5) "?": kaut kas smags uzgulās saimniekam uz ple̦ciem. viņš ne˙maz nemēģināja nuokratīt šuo mūdzi: tas laikam bija ... Ģevjāņa ļaunats gars Ciema spīg. 156 f.

Avots: EH I, 838

mûdzis, gew. Plur. mûdži Smilt. (= mudži U.),

1) etwas Wimmelndes, das Ungeziefer, Insekt, das Amphinbium, Reptil:
kad gavēnī ne̦s mē̦tras mājā, tad mūdži nākuot mājās Etn. I, 73. tai pašā acumirklī uodi, knišļi, mūdži izsruka laukā LP. V, 180. dievs bijis vienreiz saķēris visus mūdžus Etn. IV, 143; [mûdzis Schujen "eine Schlange"];

2) das Kleinvieh
Naud.;

3) ein Knirps, eine ungeschickte, unsaubere Person
Naud.: nāc tu, mūdzi! Alm. [mũdzis C., ein Schimpfwort.]

Avots: ME II, 677

nùorepêt, rept">nùorept, intr., schwielig, rauh, schmutzig werden, mit einer dicken Haut bedeckt werden: nuore̦pušās ruokas A. XX, 12. nuore̦pušas bikses Degl. akmens nuosūnuojis, nuorepējis AU.

Avots: ME II, 839

rãpuonis, ein Reptil Pilten; ein noch kriechendes Kind Pe̦nkute, Hofzumberge, Vank.; übertragen: tie luodā kâ kādi dvēseles rāpuoņi U. b. 110, 43.

Avots: ME III, 498

rãpulis C., ein Kriecher U., Schleicher St., Schmeichler B. Vēstn., ein Kind, das noch kriecht U.; das Reptil; tu duomājies caur tuo nuo manis atkratīties, rāpuli tu! Purap. - dievs par daudz visādu kaitīgu rāpuļu laidis pasaulē LP. VII, 1168. ala pilna ar čūskām, kaupiņiem, kādiem nekādiem rāpuļiem VI, 62. visādi rāpuļi, kas dzīvuo e̦ze̦ra dibe̦nā Apsk. v. J. 1905, S. 312.

Avots: ME III, 497, 498

repêt U., Karls., Druw., Wessen, -ẽju Lis., Golg., Selsau, Jürg., Saikava, Adiamünde, Widdrisch, Gr.-Buschhof, Dond., III prs. rep PS., Wolmarshof, Siuxt, re̦p Bauske, prt. -ẽju, = rept">rept.

Avots: ME III, 512

I rẽpêt, -ẽju, grindig werden, eine Kruste bekommen: ruokām āda rēpē; mitrā zeme kartupeļi rēpē Jürg., s. auch aprẽpêt; vgl. rept, repêt.

Avots: ME III, 521

II repis U., der Kallus, der sich beim Heilen von Knochen ansetzt; Schwiele, dicke Haut. Zu rept.

Avots: ME III, 512

IV repis, ein Schimpfwort Saul.; tauku repis, einer, dessen Kleider vor Schmutz und Fett glänzen: tauku repim visas drēbes spīd nuo netīrumiem Dond.; vgl. aprept 2. Aus liv. röppi "schmutzig" (vgl. estn. räpp "Schmutz")?

Avots: ME III, 512

VI repis Druw. n. RKr. XVII, 75 "ein altes Gesangbuch, welches der Form nach sehr dick, aber schmal und lang war". Wohl nebst re̦pulis zur Wurzel von rept.

Avots: ME III, 512

re̦pulis Wid., ein dickes, rundes Kind; ein fleischiges Blatt. Wohl zur Wurzel von rept.

Avots: ME III, 513

sarepêt U., Ronneb., Druw., Kalzenau, Selg., N. - Bergfried, Grünh., rept">sarept U., PS., intr., verheilen (insbesondere von Brüchen) U., vernarben; einen Kallus ansetzen L., U., hornhäutig werden Dr.; hart, zäh werden Druw.; uneben (A. - Schwanb., Seltingshof), rissig werden (auch von der Baumrinde): kad kāds pārlauzis kāju un kad viņa saaug atkal kuopā, tad viņa sarep Grünh. lūzums sarumbējās un sarepēja R. Kam. 124. pieres kauli sarepējuš[i] BW. 13087, 1. vāts jau sarepējusi PS. muļķīša miesas sarep un sadzīst LP. IV, 153. cilvē̦ki ar sarepējušām un sacietējušām ruokām Apsk. v. J. 1903, S. 187. me̦lnumuos sarepējušām ruokām Vēr. I, 906. ruokas sarepa, kâ allaž īstam darba rūķim Dz. V. sarepējis, zarains kuoks N. - Bergfried. sarepējis uozuoliņš BW. 13041, 12. par sare̦pušuo priežu galuotnēm Aps. V, 3. (mamzele) ve̦ca un sare̦pusi kâ piepe De̦glavs Rīga II, 1, 451. - Subst. sarepẽjums, der Kallus auf gebrochenen Stellen U.

Avots: ME III, 715