Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'resns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'resns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

ieresns

iẽre̦sns [Nigr., ìre̦sns Arrasch, iêre̦sns ² Salis], ziemlich dick: iere̦sns de̦guns.

Avots: ME II, 57

kresns

*kre̦sns (li. krẽsnas "stark am Leibe"), erschlossen aus infl. krasnys "siadły, kre̦py" Kurmin 194. Zu li. krẽslas "плотный, коренастый", s. Būga KSn. I, 140.]

Avots: ME II, 274

paresns

pare̦sns, ziemlich dick, umfangreich, beleibt: tādu sievu tev pārvedu, paze̦mu, pare̦snu BW. 21289.

Avots: ME III, 90

pusresns

‡ pusre̦sns, halbdick: ar pusre̦snām sijām Janš. Mežv. ļ. II, 367.

Avots: EH II, 334

resns

re̦sns: re̦snu balsu Jauns. Raksti VIII, 328.

Avots: EH II, 367

re̦sns (li. rẽsnas "stark, tüchtig" Leskien Nom. 358), auch rešņs, dick, dickleibig, dickstämmig U.; grob: re̦sns kâ bluķis Etn. I, 83. re̦sna kâ piesta IV, 4. abi gali baļķa re̦snumā LP. V, 28. re̦snu re̦sna virve VII, 475. es re̦snu (Var.: rupju) dzīvi (= dziju) vērpu BW. 8402 var. maza, maza jumpraviņa dancuodama re̦sna tuop (Rätsel: die Spuhle am Spinnrad) RKr. VII, 1127. - dziežu sīki, dziežu re̦sni, abējādi saskanēja BW. 305. saimnieks ieprasījās rešņā balsī Saul. III, 70. re̦snais (substantivisch), ein am Netzflügel befestigter Zugstrick Popen n. Bielenstein Holzb. 651. -Subst. re̦snums, die Dicke: tautu dē̦ls uozuoliņa re̦snumiņu Biel. 1161. Am ehesten (s. Feist got. etym. Wrtb˙z 157) wohl zu ahd. risi, and. w risil "Riese"; anders (zu ksl, reдъ "Speise", sloven. rediti "nähren" u. a.) Persson Beitr. 274 ff.

Avots: ME III, 513

vienresns

‡ viênre̦sns ² Seyershof, von gleicher Dicke (von einem Ende bis zum andern): skruodeļu adatas bija vienre̦snas, un gals tievāks. Subst. viênre̦snums ² Seyershof, gleiche Dicke: tad bij vienre̦snuma menteļi.

Avots: EH II, 797

Šķirkļa skaidrojumā (4)

reksns

re̦ksns Cibla n. FBR. VI, 37, 45, = resns">resns.

Avots: ME III, 508

smagrīsnējs

‡ smagrīsnējs Nötk., = smagnisnējs (?): resns, s. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 531

stārs

‡ stārs (li. stóras "resns", slavu starъ "vecs", senīsl. stōrr "liels" ) Lng. (unter zirgs), dauerhaftig: s. zirgs. Zur Etymologie vgl. Waldes Vrgl. Wrtb. II, 607.

Avots: EH II, 573

tumīgs

tumîgs,

1): "vidēji biezs" Frauenb.; "pabiezs, miltains, nedrūpuošs" Sonnaxt: tumīgas de̦sas u. c.; "pabiezs un gards" Seyershof;

2): "ze̦ms un resns" (von einem Menschen)
Seyershof.

Avots: EH II, 702