re̦sns (li.
rẽsnas "stark, tüchtig" Leskien Nom. 358), auch
rešņs, dick, dickleibig, dickstämmig U.;
grob: re̦sns kâ bluķis Etn. I, 83.
re̦sna kâ piesta IV, 4.
abi gali baļķa re̦snumā LP. V, 28.
re̦snu re̦sna virve VII, 475.
es re̦snu (Var.:
rupju) dzīvi (= dziju) vērpu BW. 8402 var.
maza, maza jumpraviņa dancuodama re̦sna tuop (Rätsel: die Spuhle am Spinnrad) RKr. VII, 1127.
- dziežu sīki, dziežu re̦sni, abējādi saskanēja BW. 305.
saimnieks ieprasījās rešņā balsī Saul. III, 70.
re̦snais (substantivisch),
ein am Netzflügel befestigter Zugstrick Popen n. Bielenstein Holzb. 651. -Subst.
re̦snums, die Dicke: tautu dē̦ls uozuoliņa re̦snumiņu Biel. 1161.
Am ehesten (s. Feist got. etym. Wrtb˙z 157) wohl zu ahd. risi, and. w risil "Riese"; anders (zu ksl, reдъ "Speise", sloven. rediti "nähren" u. a.) Persson Beitr. 274 ff.Avots: ME III,
513