Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rezga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rezga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

drezgas

[dre̦zgas, Zerrissenes, Fetzen Ruj., Schutt Jürg., kleine Stückchen, Schnizzel Bers. Wohl eher zu draska und li. dreskiù "reisse" als aus r. дрязгъ "Schutt"; vgl. auch drazga.]

Avots: ME I, 497


rezga

re̦zga "Verwickelung, Schwierigkeit, Gezänk" Ar.; zu režģis.

Avots: ME III, 515


rezgalība

re̦zgalĩba: viņam jau vie˙nādi bij tāda r. Orellen.

Avots: EH II, 368


rezgalība

re̦zgalĩba, re̦sgalĩba Dond., re̦zgalvĩba Wid., re̦sgalvĩba U., die Dickköpfigkeit, der Eigensinn, die Hartnäckigkeit, der Ungehorsam: re̦dzu atkal tavu re̦zgalību! MWM. VI, 641. es tev, re̦sgalim, rādīšu: tev visu re̦sgalību izdzīšu Dond.

Avots: ME III, 516



rezgalis

re̦zgalis Dr., re̦zgals, re̦sgalis U., Ronneb., re̦sgals Karls., das dicke Ende U.; das Stammende Bielenstein Holzb. 364 (re̦sgalis); der Kolben an der Flinte Dr.: liek... (salmu) ruogu galus uz augšu un re̦zgaļus uz apakšu Konv. 1 763. viņa izpurina [linu] re̦zgalīšus Plutte 32. meita ar sluotas re̦zgali de̦vusi, kâ de̦vusi LP. VI, 828. re̦zgala baļķi Mag. II, 3, 120. ar bises re̦zgalu LP. VI, 360. licis plintes re̦zgalu pie zemes VII, 1126.

Avots: ME III, 515


rezgalis

I re̦zgalis,

1): auch AP., Dunika, Kal., Kaltenbn, OB., Oknist, Orellen, Ramkau, Rutzau, Saikava, Salis, Warkl.; "labības kūļa vai linu pē̦das apakšējais gals" Siuxt: labība piedarbā nuolikta smuki: kur re̦zgaļi, tur re̦zgaļi; kur vārpas, tur vārpas Grob.; ‡

2) re̦zgaļi AP. "labie, rupjie labības graudi, kas, vētījuot labību ar režģi, krīt pie durvīm".

Avots: EH II, 367


rezgalis

II re̦zgalis: auch AP., Dunika, Kal., OB., Orellen, Rutzau, Saikava, Salis, Warkl. tievgali aizvedu, r. palika. neraudi, rezgali! gan tevi vedīs BW. 18335 (vgl. auch 18336). tev pašai dē̦li auga; cits bij rumba, cits - r. 4833, 9.

Avots: EH II, 367


rezgalis

II re̦zgalis Karls., re̦zgals Wessen, re̦sgalis U., Ronneb., Dond., re̦sgalvis Mar. n. RKr. XVII, 137, U., re̦zgalvis Wid. (f. auch re̦zgaliene, re̦zgalnīca, re̦zgalnīce), ein Dickkopf, ein Eigensinniger, Hartnäckiger U., Ronneb., ein ungehorsamer Knabe Dond., ein Ausgelassener Wessen, ein Grobin U. (auch als Schimpfwort gebraucht): tas tik ir re̦zgalis! ai, re̦zgaļi tādi! Alm. Kaislību varā 61. kur tas puika tāds re̦sgalis radies? Dond. sveša māte mani sauca: rumba, rumba, re̦zgalīte (Var.: re̦zgalvīte, re̦zgalnīce, re̦zgalnīca, re̦zgaliene)! BW. 4833. Formell identisch mit re̦zgalis I.

Avots: ME III, 515, 516


rezgaliskis

re̦zgaliskis, Adv., mit dem dlcken Ende voran : apsi nuocē̦rt un pārve̦lk adžgānis (spiciskis, ne re̦zgaliskis) mājās JK. VI, 50.

Avots: ME III, 516


rezgals

I re̦zgals (unter re̦zgalis I): nuo re̦zgala bungas taisu BW. 30189, 1 var.

Avots: EH II, 368


rezgals

II re̦zgals BW. 2961, 1, = re̦zgalis II.

Avots: EH II, 368


rezgalvis

re̦zgalvis (unter re̦zgalis II): auch (> re̦zgâlis) Baar in seinem Exemplar von U.; der Dickkopf, Grobian Diet. pakula re̦zgalve (Var.: ragana), tā pirkstu grauzēja BW. 7114 var.

Avots: EH II, 368

Šķirkļa skaidrojumā (1)