apgraizît, tr., freqn., wiederholt od. gewohnheitsgemäss beschneiden:apg. putnam spārnus, lai nelaižas. katram vīrišķim jūsu starpā būs apgraizītam tapt I Mos. 17, 10.
brĩvêt, - ēju, brĩvinât, brĩvuot, tr., befreien, losmachen:jūs sevi vīrišķi nuo suoda brīvējat Rainis. tik nāve vien iespēj uz dzīvi(bu brīvuot MWM. IX, 242. brīvināt nuo verdzības Rainis. Refl. - tiês,sich befreien:nuo zemes lietām brīvējies gars Poruks V, 62.
1)sich lange, während einzenlne Halme sich noch auf dem Felde erheben: "klpapāt"saka, kad pare̦tā labība nuogulusies gar zemi, bet pa starpām daži stiebri stāv kājās Druv. vīrišķis, kas pavasarī priekš sējas laika miruoni mazgājis, nedrīkst natī pavasarī sēt, juo tad viņa sē̦tā labība pa zemi vien klapājuot - liecuoties Lasd., LP. VII, 406;
2)kränkeln: tā klāpā ik˙ziemas Mag. III, 1, 137, Dr. [Wohl mit hochle. ā aus ē̦, vgl. klē̦pât. - Zu serb. klà`pati"wackeln", slov. klápast"schlaff herabhängend" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 509 f.)?]
nekrišķãns Bers., Bewersh., Stockm., nekrišķis (aus nekristis),ein Heide, [wer kein Christ ist, z. B. auch ein Jude Warkl.]; eine Kratzbürste Mag. XIII, 2, 70.