Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rišķi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rišķi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

drišķis

[* drišķis L. (geschrieben: drisķis) "ein Lumpenmensch"; gleich li. drìskis "оборванец".]

Avots: ME I, 500

garišķi

‡ garišķi, gariški AP., gariški Erkull n. FBR. XIV, 66, = ‡ gariskām: strīpas iet g. AP.; g. apaļš, länglich rund Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 384

krišķis

krišķis, für krikšķis, ein bisschen; ein Schnapschen: viņi iemeta pa krišķam nuo pudeles A. XIII, 848.

Avots: ME II, 281

pārkarišķi

pãrkarišķi, "überhängenderweise, auf dem Bauche liegend, Hände und Füsse auf der Erde hangend" L.

Avots: ME III, 159

rišķi

‡ rišķi Wessen, = rikši; rišķiem Gr.-Buschh., Oknist, = rikšiem.

Avots: EH II, 374

vīrišķis

vĩrišķis: auch Blieden, Janš. Dzimtene IV, 297.

Avots: EH II, 793

vĩrišķis (li. vyrìškis "ein roher Mann" Kurschat; "ein Mann" Niemi.N 1345) U., vīrišks Glück, vīrisks (li. vyriškas LChr. 212,16) Glück, St., = vĩrietis: dievs ir vienu vīrisku un vienu sievisku radījis Glück Markus 10, 6. visus vīriškus... apkaut V Mos. 20, 13.

Avots: ME IV, 641

Šķirkļa skaidrojumā (8)

apgraizīt

apgraizît, tr., freqn., wiederholt od. gewohnheitsgemäss beschneiden: apg. putnam spārnus, lai nelaižas. katram vīrišķim jūsu starpā būs apgraizītam tapt I Mos. 17, 10.

Avots: ME I, 87

brīvēt

brĩvêt, - ēju, brĩvinât, brĩvuot, tr., befreien, losmachen: jūs sevi vīrišķi nuo suoda brīvējat Rainis. tik nāve vien iespēj uz dzīvi(bu brīvuot MWM. IX, 242. brīvināt nuo verdzības Rainis. Refl. - tiês, sich befreien: nuo zemes lietām brīvējies gars Poruks V, 62.

Avots: ME I, 335

dēlišķis

‡ dēlišķis Anekd. IV, 16, Bērzgale. = vīrietis, dêlietis. Zum Suffix vgl. vīrišķis.

Avots: EH I, 318

klāpāt

klàpât ² , - ãju, [auch klāpuôt Wid.],

1) sich lange, während einzenlne Halme sich noch auf dem Felde erheben:
"klpapāt"saka, kad pare̦tā labība nuogulusies gar zemi, bet pa starpām daži stiebri stāv kājās Druv. vīrišķis, kas pavasarī priekš sējas laika miruoni mazgājis, nedrīkst natī pavasarī sēt, juo tad viņa sē̦tā labība pa zemi vien klapājuot - liecuoties Lasd., LP. VII, 406;

2) kränkeln:
tā klāpā ik˙ziemas Mag. III, 1, 137, Dr. [Wohl mit hochle. ā aus ē̦, vgl. klē̦pât. - Zu serb. klà`pati "wackeln", slov. klápast "schlaff herabhängend" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 509 f.)?]

Avots: ME II, 218

nekrišķāns

nekrišķãns Bers., Bewersh., Stockm., nekrišķis (aus nekristis), ein Heide, [wer kein Christ ist, z. B. auch ein Jude Warkl.]; eine Kratzbürste Mag. XIII, 2, 70.

Avots: ME II, 719

nodriksnīt

[nùodriksnît skalu Kreuzb.], nùodrišķinât, nùodrikšinât, tr., die glimmende Kohle am Ende des Pergels abbrechen: viņš nuodrikšina uogles pie kula Blaum.

Avots: ME II, 776

vīrišķs

vĩrišķs: tu esi vīrišķi cīnījies Zeibolts Likt. 122.

Avots: EH II, 793

zvērisks

zvêrisks (li. žvėriškas Miežinis, slav. zvěrьskъ Vīt., (mit ê ² ) Ahs., zvērišķs, tierisch, bestialisch; grausam Ahs.: Uoļiņietes izskats bij zvērišķi briesmīgs Kaudz. M. 107. - Subst. zvêriskums, die Brutalität, Bestialität: neapmierinājams zvēriskums Latv.

Avots: ME IV, 773