Paplašinātā meklēšana

‡ àizkribinât Lemsal, = ‡ àizknaîbît 1.

Avots: EH I, 33

àizrìbinât, ‡

2) geräuschvoll hin-, wegfahren
Siuxt: kaimiņš aizrībināja ar jaunuo bēri.

Avots: EH I, 46

‡ apkribinât, beknibbern; benagen: a. maizes duoniņu Wolm. a. kaulus Salis.

Avots: EH I, 94

apskribinât: auch Oknist: a. kaulu.

Avots: EH I, 113

apskribinât [BW. 34402, 3], s. apskrubinât.

Avots: ME I, 122

‡ apstribinât Dunika, Kal., mit einer flüssigen, zu schlürfenden Speise (eine ganze Anzahl von Objekten) speisend (tr.) erkranken machen: saimniece ar kaut kuo bija saimi apstribinājusi: visiem sāpēja vē̦de̦ri.

Avots: EH I, 117

‡ atkribinât, ab-, wegknibbern, -nagen: a. maizei garuozu Bauske, Erlaa, Salis, Trik., Wolmarshof.

Avots: EH I, 150

dribinât, ‡ Refl. -tiês, eilig, aber ohne Erfolg sich, mit etwas beschäftigen Dunika: meita dribinājās pa ķeķi.

Avots: EH I, 333

dribinât [Für.], U., = drebinât.

Avots: ME I, 498

‡ izdribinât Dunika, auseinander werfen, jagen: izdribinātas mākuoņas.

Avots: EH I, 443

izkribinât "ausplusern" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 458

‡ izribinât

Dond., Perfektivform zu ribinât II: i. linus.

Avots: EH I, 477

‡ izskribinât, auskratzen, -schaben Kaltenbr. Refl. -tiês, sich ganz und gar (ganz rein) auskratzen, -schaben lassen Kaltenbr.: abra izskribinājas.

Avots: EH I, 480

kribinât: kaulus k. Tdz. 52386, 1. Refl. -tiês: apuž gultas kribinājas pele Seyershof.

Avots: EH I, 652

kribinât, tr., knibbern, nagen: viņš kribināja zuobu galiem manu muguru Stari II, 852. nekā ietu pie vācieša baltu maizi kribināt BW. 31877. duošu... vē̦lajā rudenī ciekurīšus kribināt 15614, 2. Refl. -tiês, knibbern: pats jau vien kribinājas MWM. VII, 39. [Vgl. knibinât und krubinât.]

Avots: ME II, 277

nùoskribinât,

1): n. kaulus Pas. III, 220.

Avots: EH II, 86

nùoskrìbinât, nùoskribt [prs. -bju Nigr.],

1) tr., abnagen, abkratzen, abschälen:
meîtas nuoskriba rāceņus pusdienai Nigr.;

[2) nùoskribt, sich ablösen:
nuoskribusi (= atplīsusi) miza N.-Peb.].

Avots: ME II, 849

‡ paskribinât, ein wenig skribinât: piegājis pie stikla, sāka grabināt ar pirstiem; kai tik paskribinā ... Pas. VIII, 52.

Avots: EH XIII, 173

pastribinât (unter pastrèbinât): bē̦rniem zupiņu p. (= pastrèbtiês?) Ceļi VIII, 283.

Avots: EH XIII, 177

‡ patribinât, eine Weile sich fürchten machen (uotru labi p.); eine Weile gerichtlich verfolgen (gribu viņu p.), eine Weile vor dem Gericht verhören Gr.-Buschh.; ein wenig schelten Mesoten, Salis.

Avots: EH XIII, 183

pìestribinât, = piestrebinât PS., N.-Peb.; (einem Kinde) sich sattzutrinken geben Spr.

Avots: ME III, 298

I ribinât Schibbenhof, = ribinât 2 (vom Donner); bungas ribinât (= ribinât

1) Dunika.

Avots: ME III, 522

II ribinât, undicht ausbreiten Talsen, "re̦ti izlikt": sāka linus ribināt, lai Iabāki tilst. sagrieztus ābuolus ribina, kad tiek kaltēt Dond. Aus dem Livischen (vgl. estn. ribema "zerstreut sein")?

Avots: ME III, 522

saskribinât, ‡

3) = sagrabinât 2: es kaut kuo saskribināju un izgudruoju, kuo uztaisīt Jauns. Raksti III, 365.

Avots: EH XVI, 448

saskribinât, tr.,

1) zusammenkritzeln:
ruokraksts bija izsprakstējis, ne̦rvōzi saskribināts A. v. J. 1896, S. 97;

2) zernagen:
peles saskribinājušas papīru smalkās druskās Adiamünde.

Avots: ME III, 733

sastribinât: s. saimi ar saskābušu putru Dunika.

Avots: EH XVI, 452

sastribinât, tr., zur Genüge trinken, schlürfen, etw. Flüssiges aufessen lassen: izvārīju krūkļu putru, sastribānu (für sastribinu) vīra māti BW. 23276, 4. sastribināt visu putru Golg., Saikava.

Avots: ME III, 749

skribinât: auch C., Dobl., Kaltenbr., Luttr., Peb.; "grebināt" Liepna; nuoganītā ganīklē avīm nav kuo s. Dunika; dzird, ka kaut kas pie durvīm skribina un ieņaudas Pas. VII, 143 (aus Nerft). ‡ Subst. skribinātājs. jem., der skribina: spalvas s., ein Skribent Jaun. Ziņas 1940, No 87, S. 2. Refl. -tiês,

1): auch C., Dobl., Fehteln, Jürg., Kegein, Lasd., Lemb., N.-Peb., Schwanb., Schwitten, Tegasch, Trik.; ‡

3) "?": nuosaukums ieduomātai grāmatai, kad jau pirms kara sāku ap tuo s. Austriņš Raksti VII, 273; "pa drusciņai ar kuo nuodarbuoties" Alswig, Buttn., Jürg., Kegeln, N.-Peb., Sessw.

Avots: EH II, 509

skribinât, tr., intr., nagen Deg., U.; (ab)kratzen Wessen, Lubn.: kuces kaulus skribināja (Var.: skrubināja) BW. 29396, 1 var. kumeliņš tukšu sili skribināja (Var.: grabināja) 12495 var. jumtā... skribināja pele Jauns. baļķuos iesāka skribināt ķirmis Latv. es skribinu kaļķus nuo mūra Stari I, 277. (fig.) kad uzkalniņi nuosūsēs, sākšu tūlīt zemi skribināt U. b. 127, 6. Refl. -tiês, I ) (hin und wieder ein wenig) nagen: aizkrāsnē skribinājās peles Druva I, 174;

2) (mit einer Arbeit) eilen:
kuo tâ skribinies, dari pamazām! Dond. Nebst skribelêt, skribene, skribît, *skribt zu skriba; vgl. auch kribinât.

Avots: ME III, 892

stribinât, tr., mit einer flüssigen, zu schlürfenden Speise speisen (tr.) Wid., Dunika, Nigr., Kl., Golg., Bers., Saikava, Meiran, Lubn.: (māmuliņa) ar pieniņu stribināja (Var.: strebināja), lai meitiņas baltas auga BW. 2930, 1. cik vārīju teļam dziru, tik ar putru stribināju (Var.: dzirdināju) 9397, 5 var. (kuņas) ar ķīsēli stribināšu (Var.: lacināšu) 21001, 5 var. es tuo savu vīramāti apšu sulu stribināju (Var.: strēbināju) 23276. labi mani pamieluoja, sēņu zupu stribināja 26407; 28446 (ähnlich: RKr. XVI, 172). kristumāte stribina savu Lienu Dok. A. Daugava I, 319. Zu strèbt.

Avots: ME IV, 1089

tribinât, (jemand) beunruhigen, (fig.) rütteln, (mit jemand) prozessieren Gr.-Buschh.: tribini savu brāli, lai šis nenuolaitas kâ vecenis! Gr.-Buschh. tâ tribināja, ka lai dievs neduod ebenda.

Avots: ME IV, 233

uzkribinât, knibbernd, kratzend zum Vorschein bringen: uzkribināt de̦gunā asinis Wolmarshof.

Avots: ME IV, 344

uzskribinât,

1) = uzskribelêt: u. savu vārdu uz sienas;

2) = uzkribinât Segew.

Avots: ME IV, 378