Paplašinātā meklēšana

‡ àizridâtiês, sich wegpacken, wegziehen.

Avots: EH I, 45

‡ apridât, in Ordnung bringen, indem jeder Gegenstand auf den gehörigen Platz weggeräumt wird Stenden, Wandsen: a. pagalmu. Refl. -tiês,

1) Ordnung schaffen, indem jeder Gegenstand auf den gehörigen Platz weggeräumt wird
Stenden: puiši jau apridājušies;

2) alles Notwendige ausrichten (vollziehen)
Wolmarshof.

Avots: EH I, 109

atridât (unter atridêt), ‡ Refl. -tiês Bauske, Stenden, Wolmarshof = ‡ atkravâtiês: a. ar mantām.

Avots: EH I, 162

izridât, tr., aus -, wegräumen: izridāsim būdu Jan. pie ēšanas galdus atkal izridā RKr. VI, 99. nuo istabas izridāja nevajadzīgās lietas BW. V, 156.

Kļūdu labojums:
pie = pēc

Avots: ME I, 791

ķiridât, -ãju, tr., malträtieren, unglimpflich behandeln: grib manu bē̦rnu ķiridāt tâ˙pat, kâ iebūviešu un kalpu bē̦rnus DL. 1890, S. 280.

Avots: ME II, 383

nùoridât: auch Saul. Raksti V, 111.

Avots: EH II, 81

nùoridât, nùoridêt, tr., abräumen, ab-, wegkramen, aus dem Wege räumen: viņa nuoridē traukus A. XIII, 790; galdu nuoridāt, den Tisch abdecken. galdi, krē̦sli un beņki bij nuoridāti Lautb. Refl. -tiês, für sich abkramen; nuoridāties pie malas, zur Seite gehen LP. III, 98.

Avots: ME II, 839

pìeridât,

1) wegräumen:
p. darba rīkus pajumte Dond., Wandsen;

2) unordentlich vollkramen:
p. istabu ar dažādām lietām C., Dond.

Avots: ME III, 285

ridât, -ãju U., Dond., ridêt, -ẽju, U., Wandsen, Rojen, tr., wegräumen, zur Seite schaffen: es sākšu tūliņ ridāt savas mantas Dond. muodinās šuo augšā, lai ridē̦tu nūju nuo kājām LP. IV, 9; ridât "ordnen, zubereiten" Nötk. Refl. -tiês,

1) ridâtiês, kramen, ordnen
Trik., Serben n. U., MSil.: tā (saimniece) ridājās savā istabā Lautb. Luomi 181;

2) ridâtiês, sich mit unangenehmen Dingen abgeben
Katzd.;

3) sich davonmachen, fortgehen ("sich packen"):
lai visi citi ridējas nuo baznīcas laukā LP. V, 156. lai tikai ridējuoties nuo durvīm nuost LP. VI, 156. visi miruoņi ridēsies pruojām VII, 233. kad vazaņķis vēl tad neridē̦tuos pruojām A. XI, 574;

4) ridâtiês, sich aufmachen, sich rüsten (zu einer Reise od. Arbeit)
Nötk. ridies žiglāk! Wandsen. Vgl. rida.

Avots: ME III, 522, 523

saridât, saridêt, tr.,

1) unordentlich, regellos zusammenlegen
(saridât) Wolmarshof; in Ordnung bringen, anordnen; wegschaffen, weg-, abräumen Dond.: saimnieks izgājis piedarbā šuo, tuo saridēt LP. III, 107. ve̦lns... saridējis mantas lielā maisā VI, 399. kad visus [strādniekus] saridēju, tad darbs sāka labi iet Nötk. - galdu saridēt, den Tisch decken A. v. J. 1892, S. 66;

2) saridēt, aufessen
Dond. Refl. saridâtiês, sich (zu einer Arbeit od. zum Gehen) fertigmachen, vorbereiten Nötk.: nu tad nevar vien saridāties!

Avots: ME II, 717

uzridât,

1) aufräumen, aufkramen
MSil.: u. istabu Stenden;

2) "unordentlich aufstellen":
kuo tu traukus tâ uzridājusi? Bauske. Refl. -tiês, aufkramen (intr.), Ordnung herstellen: jāuzridājas: atnāks ciemiņi Stenden.

Avots: ME IV, 373

rida,

1) rida Ramkau, Plur. ridas U., Līn., Dond., Wandsen, Stenden, Naud., Nigr., auch ridi U., allerlei Gerät, Kram:
ridas vadāt, seinen Kram (beim Umziehen) überführen U. braukā nu atkal savas ridas vadādams Neik. te nu ir sakrauta visāda rida pa kājām Ramkau. uz bēniņģi saliktas visādas ridas Nigr. ņem savas ridas nuost, lai citi tiek garām! Dond. ve̦zumi stipri purēja, un dažādas ridas klabēja un grabēja Janš. Dzimtene ² I, 506. meklēsim pa ridām, - nezin, kur šuoreiz ciema kukuli nuoglabājis LP. V, 120. kur vien kādas ridas atradās VII, 287. kuo nu stāvi pa ridām! was stehst du im Wege, was störst du! Dond. ratiņu tu vari nest uz klēti, tas tik pa[r] ridam ir istabā ebenda;

2) ridas, Unannehmlichkeiten, Scherereien
Katzd.;

3) das Getue, die Arbeit, Mühe:
liela rida, mazs iznākums Stelp. kas tuo ridu var uzņemties! Lis. Nach Persson Beitr. 856 (vgl. auch Prellwitz Wrtb.2 156) zu raids 1, got. raidjan "anordnen", mhd. reiten "bereiten, ordnen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II 348 f.); doch fragt es sich, ob nicht rida auf dem Verbum ridāt beruht, und dies könntc aus˙liv. ridd "reihen, ordnen, aufriumen" (vgl. estn. ridama "reihen", rida "Reihe" und dazu Thomsen Beröringer 129) entlehnt sein.

Avots: ME III, 522