riebeklis
riêbeklis, der Ekel; ein Ekel erregender, widerwärtiger Mensch: viņa pacelsies pāri par šiem sadzīves riebekļiem Apsk. v. J. 1903, S. 35. dziesmas man ir vienmē̦r par lielu riebekli Alm. Kaislibu varā 86. tu paliec par riebekli citiem MWM. XI, 111. es biju . . . ticības atkritējs un riebeklis B. Vēstn. man ar tādu riebekli netīk ne runāt Sassm.
Avots: ME III, 542
Avots: ME III, 542