Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'riedēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'riedēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizbriedēt

‡ àizbriêdêt, zuquellen machen: mitrums luogus aizbriedējis Bauske.

Avots: EH I, 12

briedēt

‡ brìedêt 2 Pilda, Zvirgzdine, -ēju, schwatzen, lügen; phantasieren: ļaudis briedē, ka jam kāzas būs Zvirgzdine, nez kuo briedē, gulē̦dams miegā ebenda. nebriedē, kâ nevajag! Pilda. Das -ie- ist hier aus ostle. -ī- erschlossen !

Avots: EH I, 243

briedēt

briêdêt, - ēju, fact. von briest,

1) zur Reife bringen, reifen:
saule druvu, ābuolus, labību briedē. Fig.: viņš patlaban briedēja kāzu lietā cietu nuoduomu Aps. laiks, kas augļus, duomas briedē Plūd. Uz s. tāli 12;

2) die Gerste zum Bierbrauen quellen lassen
Spr.

Avots: ME I, 336

noriedēt

nùoriẽdêt: viņas skaisturns ... bija ... nuoriedējis Dünsb. Vecie grieķi II, 78. nuosieta kārpa nuoriẽd (nuožūst) Dunika, OB.

Avots: EH II, 81

noriedēt

nùoriẽdêt, intr., verwelken, vertrocknen: rāceņiem sāk lapas nuoriedēt Dond.

Avots: ME II, 840

riedēt

riẽdêt: "žūt, nīkt": nuosieta kārpa sāk r. OB.

Avots: EH II, 378

riedēt

*riẽdêt, zu erschliessen aus nùoriẽdêt.

Avots: ME III, 544

sabriedēt

sabriêdêt, sabriêdinât Spr., Sassm., tr., quellen, anschwellen lassen: izkaltušus traukus mē̦dz izlikt lietū sabriedēt Ahs. n. RKr. XVII, 49. riteņus ieme̦t dīķī, lai viņus sabriedinātu Lieventhal. dievs sabriedināja mušas par dunduriem LP. VII, 1163.

Avots: ME III, 597

sariedēt

‡ sariẽdêt OB., = ‡ sariẽdît.

Avots: EH XVI, 442

uzbriedēt

uzbriêdêt C., uzbriedinât Wid., Salis, aufschwellen, -quellen machen: labība vēl jāuzbriedē (jāuzbriedina).

Avots: ME IV, 318