Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'riedināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'riedināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)
briedināt
briêdinât, fact. zu briêst,
1) schwellen, quellen machen, dicht machen, ausdehnen:
izkaltušuo mucu iemērkt ūdenī briedināt. aukstums briedina ķermeņus Pūrs III, 75. re̦snu briedināt BW. 21498, 1;
2) schwellen machen, zur Reife bringen, grobkörnig werden lassen, Segen verleihen, verschlagsam machen:
labs, izdevīgs laiks un gaiss augļus, graudus briedinās. dievs svētī, kuplini, briedini jaunuo rudzu maizīti, sagt man, wenn man zum erstenmal im Jahr frisches Roggenbrot ist LP. VI, 130;
3) fig., quelen machen, füllen, reif werden lassen:
br. savu maku, savu spriedumu, savas duomas.
Avots: ME I, 336, 337
1) schwellen, quellen machen, dicht machen, ausdehnen:
izkaltušuo mucu iemērkt ūdenī briedināt. aukstums briedina ķermeņus Pūrs III, 75. re̦snu briedināt BW. 21498, 1;
2) schwellen machen, zur Reife bringen, grobkörnig werden lassen, Segen verleihen, verschlagsam machen:
labs, izdevīgs laiks un gaiss augļus, graudus briedinās. dievs svētī, kuplini, briedini jaunuo rudzu maizīti, sagt man, wenn man zum erstenmal im Jahr frisches Roggenbrot ist LP. VI, 130;
3) fig., quelen machen, füllen, reif werden lassen:
br. savu maku, savu spriedumu, savas duomas.
Avots: ME I, 336, 337
iebriedināt
izbriedināt
izskriedināt
‡ izskriêdinât 2 Dunika, eine Zeitlang oder gehörig laufen machen: i. kumeļu, nuosalušu cilvē̦ku.
Avots: EH I, 480
Avots: EH I, 480
nobriedināt
nùobriêdinât, ‡
2) trocknen
(tr., perfektiv) Frauenb.: vējš un saule izmirkušuo ceļu var ātri n.
Avots: EH II, 34
2) trocknen
(tr., perfektiv) Frauenb.: vējš un saule izmirkušuo ceļu var ātri n.
Avots: EH II, 34
nobriedināt
nùobriêdinât, fakt., vollständig reif werden lassen, zur vollen Reife bringen: labību; ticības augļus XIV, 235.
Avots: ME II, 765
Avots: ME II, 765
noskriedināt
‡ nùoskriedinât,
1) herab-, hinab- laufen machen: (fig.)
siŗuotājam galvu nuoskriedinājis nuo kamiešiem zemē Janš. Mežv. ļ. I, 46;
2) sich müde laufen machen.
Avots: EH II, 86
1) herab-, hinab- laufen machen: (fig.)
siŗuotājam galvu nuoskriedinājis nuo kamiešiem zemē Janš. Mežv. ļ. I, 46;
2) sich müde laufen machen.
Avots: EH II, 86
pabriedināt
pabriedinât: p. maizi ("paturēt vē̦sā vietā, lai kļūst briedīgāka") Saikava (mit iê).
Avots: EH II, 122
Avots: EH II, 122
pabriedināt
pārbriedināt
pārskriedināt
‡ pãrskriedinât, sich überjagen machen: sargāsies savus zirgus p. braucuot Tas latv. draugs (1841), № 37, S. 201.
Avots: EH XIII, 211
Avots: EH XIII, 211
piebriedināt
riedināt
riedināt
sabriedināt
sabriêdinât (unter sabriêdêt),
1): riteņus s. Janš. Līgava II, 39, Saikava; ‡
2) zusammenquellen machen, verdichten:
dienā atkusnis, un naktī sabriedināts sniegs jau labprāt nē̦sātu ... zirga pakavu Sārts Str. 49.
Avots: EH II, 398
1): riteņus s. Janš. Līgava II, 39, Saikava; ‡
2) zusammenquellen machen, verdichten:
dienā atkusnis, un naktī sabriedināts sniegs jau labprāt nē̦sātu ... zirga pakavu Sārts Str. 49.
Avots: EH II, 398
saskriedināt
saskriêdinât 2 , zum Laufen veranlassen, laufen (gleiten) machen: puikas kumeļu labi saskriedināja un tad palaida vaļā Nigr., Siuxt. s. ragutiņas.
Avots: ME III, 733
Avots: ME III, 733
saspriedināt
saspriedinât, tr., zurückhalten, dämmen: nuo... slūžām, ar kuo ūdens bijis saspriedināts Kaudz. Ve̦cpiebalga 15. gŗūti ir panest klusumu tad, kad... grib kuo runāt, bet neuzdruošinājas. šādi brīži līdzinājas saspriedinātam ūdenskrājumam, nuo kura netiek ne pilīte dambim cauri Kaudz. M. 62.
Avots: ME III, 743
Avots: ME III, 743
skriedināt
skriedināt
skrìedinât Ermes, C., fakt. zu skrìet, laufen lassen, eilig schicken U., St.; im Trab laufen lassen Memelshof.
Avots: ME III, 896
Avots: ME III, 896
spriedināt
spriêdinât Jürg., sich aufstauen machen: s. le̦du; vgl. auch saspriedinât; zu spriêst 2.
Avots: ME III, 1022
Avots: ME III, 1022
uzskriedināt
uzskriedinât, auflaufen machen (Flüssiges): u. pienu (karsējuot, kamē̦r vēl neve̦rd) Bauske.
Avots: ME IV, 378
Avots: ME IV, 378
Šķirkļa skaidrojumā (1)
sabriedēt
sabriêdêt, sabriêdinât Spr., Sassm., tr., quellen, anschwellen lassen: izkaltušus traukus mē̦dz izlikt lietū sabriedēt Ahs. n. RKr. XVII, 49. riteņus ieme̦t dīķī, lai viņus sabriedinātu Lieventhal. dievs sabriedināja mušas par dunduriem LP. VII, 1163.
Avots: ME III, 597
Avots: ME III, 597