Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'riestus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'riestus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

riestus

riestus: tur medņiem rìestus vieta Trik. medņi iet uz riestu ebenda. puiši iet uz riestu (= iet meitās) ebenda (dafür auch: puiši sāk riestus).

Avots: EH II, 379

Šķirkļa skaidrojumā (15)

atstutēt

atstutêt, stützen: griestus, ē̦ku;smakru saujā Vēr. II, 650.

Avots: ME I, 198

baltēt

bal˜têt, -ēju, bal˜tinât (li. báltinti), baltuôt, tr., weissen, weiss machen: istabu, griestus, sienas. bajāriņš savas meitas ar sudrabu baltināja BW. 2857. kas tuo baltu baltināja BW. 4500. sienas baltinājums, das Ausweissen der Wand.

Avots: ME I, 257

dzenola

dze̦nuola: padze̦nājam bē̦rzus, sē̦rmuokšļus, un tad ar dze̦nuolām nuospraužam ... griestus Janš. Dzimtene III 2 , 246 (ähnlich Līgava I, 220).

Avots: EH I, 355

garināt

II garinât: g. (erkalten lassen) putru Salis. g. krāsni ebenda, Wolmarshof; den ersten rauchigen Qualm nach dem Heizen des Badstubenofens durch die offene Tür und die Offnung in der Oberlage abziehen lassen Siuxt: g. pirti; "ein wenig wehen, ziehen (von der Luft)" Auleja: vējeņš drusku garinātu. Refl. -tiês, sich vom rauchigen Qualm befreien: ar garmeti izlaistīja sie[n]māļus, griestus, sameta garu, lai pirts garinās, lai viss tvaikus iziet ārā Siuxt. Zu gars 1.

Avots: EH I, 384

iegraudāt

ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu 2 ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.

Avots: EH I, 514

izbalsināt

izbalsinât,

1) ausweissen:
sienas, griestus Aps., Adsel;

2) ausbleichen:
izbalsināta veļa Stari II, 897.

Avots: ME I, 715

izcilāt

izcilât, izcilinât, wiederholt auseinander heben, aufheben: ruonu krē̦slus izcilātus BW. 13245, 1. iešu pūru izcilāt 15545. es tuo tautu istabu ar galviņu izcilātu 191491. [kurmji izcilājuši zemi Wolm.] griestu griestus izcilātu ar vaiņaga ce̦kulīti BW. 25822. [dabūt viņi labi spriguļus izcilināt Janš. Bārenīte 4.] Refl. - tiês, sich satt heben: visu dienu viņš izcilājies kuliņus.

Kļūdu labojums:
istabu... 19149 = istabiņu 19149 1

Avots: ME I, 721

izgraudot

I izgrauduôt, ausreinigen: griestus, sienas Druw.; ["izbirdināt" Lasd. n. A. XIII, 252].

Avots: ME I, 739

novelvēt

‡ nùovel˜vêt, Perfektivum zu vel˜vêt I: n. pagrabam griestus Wessen.

Avots: EH II, 106

riests

riests, riesta, riestus">riestus, Pl. riesti (häufig in der Verbind. mit laiks gebraucht, z. B. riesta l. Wolm., riestas l., riêstu 2 l. Karls., rìestu 2 l. Erlaa, auch rieksta 2 l. Golg., riekstu l. Lub.), die Brunstzeit, Falzzeit der Vögel, Hasen U.: zaķu saime ve̦d... riẽstu: tēviņš ūkš mātītes kuopā Janš. Dzimtene V, 167. medņi iet riekstā (falzen) Celm., Wessen. kuŗā purvā būs medņiem riestus A. XX, 145. Kāsītis riestā medņus šāvis Upīte Medn. laiki 33. Juris aizgājis uz zināmu riestu purvu, kur ziemā (sc.: medņu) tēviņi bijuši vairāk "ratu vilkuši". riesti "Gebröch, wo sich die Auerhähne in der Falzzeit aufhalten" St.

Avots: ME III, 548

sakacēt

sakacêt West - Kurl., auch sakacerêt, tr., = sasniegt, erreichen: sakacēt dibe̦nu, griestus Rothof. bē̦rns vēl nevar galdu sakacēt Sassm. ābuoļus nevar sakacēt LP. IV, 72. lai nespē̦tu ar ruokām galvu vairs sakacēt V, 78. bezdibins tik aplam dziļš - ne˙maz sakacēt! V, 225. ve̦lns varējis pirkstu galiem e̦ze̦ru sakacēt VII, 1289, kāpšļus nevarēja sakacēt Janš. Dzimtene IV, 15. gaŗš tautietis, nevar matu sakacēt (Var.: aizkacēt ) BW. 21393. Refl. -tiês, = sasniegties: sakacēties ruokām Dunika.

Avots: ME II, 643

saspraidīt

saspraidît,

1) verketten, verbinden
Spr., stützen: s. griestus, lai nebrūk Warkl.

Avots: ME III, 742

skart

II skar̂t 2 Karls., LKVv., skaŗu, skāru, tr., auch Refl. skartiês, berühren: ar žuodu skāris rijas jumtu Vēr. II, 924. ar galvu skãra griestus Salis. tikkuo var griestus skar̂t Warkl. viņas lūpas tuo tik skāra Asp. le̦daini skaŗ mani tavi glaudi MWM. IX, 3. neskaŗaties man klāt! VII, 87. nevajaga skarties pie sveša īpašuma B. Vēstn. Für altes *kar̂t > ķer̂t; abstrahiert aus pieskar̂ties mit reflexivem -s-.

Avots: ME III, 874

sprieslots

spriesluôts, gewölbt: spriesluotuos griestus ne̦s pīlāŗi Lautb. Marģeris 5.

Avots: ME III, 1022

uzvitēt

uzvitêt, noch, von neuem weissen: uzvitēt siênu, griestus.

Avots: ME IV, 399