Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rimša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rimša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
nerimša
nerimša
rimša
rim̃ša,
1): ein altes Lebewesen, das langsam (fr)isst und dem nichts vonstatten geht
Lems.
Avots: EH II, 372
1): ein altes Lebewesen, das langsam (fr)isst und dem nichts vonstatten geht
Lems.
Avots: EH II, 372
rimša
rim̃ša Karls.,
1) comm., "?": aizgājējs jau nav ne˙kāds rimša vai nepraša, kas savu pienākumu nepildīs RA.;
2) ein Nimmersatt
Ringmundshof, Vank.: zirgs tīrais rim̃ša, pastāvīgi ēd Jürg., Grawendahl, Erkul, Nötk.; rimsties nu, rim̃ša! N.-Peb.; jem., der viel (Schönberg) od. schnell (Smilten isst; in der Bed. 2 wohl aus "rīmša (aus rīma . rīša).
Avots: ME III, 526
1) comm., "?": aizgājējs jau nav ne˙kāds rimša vai nepraša, kas savu pienākumu nepildīs RA.;
2) ein Nimmersatt
Ringmundshof, Vank.: zirgs tīrais rim̃ša, pastāvīgi ēd Jürg., Grawendahl, Erkul, Nötk.; rimsties nu, rim̃ša! N.-Peb.; jem., der viel (Schönberg) od. schnell (Smilten isst; in der Bed. 2 wohl aus "rīmša (aus rīma . rīša).
Avots: ME III, 526
rimšas
‡ *rimšas "?": auga man gaŗi mati, auga spalga valuodeņa; jau tai dē̦lu māmeņai rimšas (gesprochen: rimšys) jimt mežeņā VL. aus Preiļi.
Avots: EH II, 372
Avots: EH II, 372
Šķirkļa skaidrojumā (6)
bet
bet (li. bèt). Konj.,
1) aber: bet es tuo nedarīšu. viņš negribējis teikt; bet kad nu brā[is viņu lūdza, viņš arī sāka pateikt;
2) (nach der Negation) sondern,
stets am Anfange des Satzes stehend: ne tu, bet viņš man palīdzēja. Mit neba verbunden: bet neba ļaudis par pils nuogrimšanu vin dabūjuši izbrīnīties LP. I, 176. [Vgl. Le. Cr. § 592.]
Avots: ME I, 281
1) aber: bet es tuo nedarīšu. viņš negribējis teikt; bet kad nu brā[is viņu lūdza, viņš arī sāka pateikt;
2) (nach der Negation) sondern,
stets am Anfange des Satzes stehend: ne tu, bet viņš man palīdzēja. Mit neba verbunden: bet neba ļaudis par pils nuogrimšanu vin dabūjuši izbrīnīties LP. I, 176. [Vgl. Le. Cr. § 592.]
Avots: ME I, 281
neb
neb, neba [Nigr., Mesoten (li. neba "Neque")],
1) kausale und advesative Konjunktion) doch nicht, ja nicht, denn nicht:
atduot, māte, manu tiesu, neba daudz man vajaga! BW. 16403. neraud[i] gauži, ne es (Var.: neb, nel, neba, nib) tevi tālu devu! 18128. neba (Var.: nele, ne jau, nevis) lielas lustes dēļ es dziesmiņu padziedāju BW. 126, 7. vai, kuplais uozuoliņ, neb es tavu ve̦cumiņu! 30640. neba dižas vainas dēļ nuoņe̦m manu vainadziņu 24443. Sprw.: neba nauda mūs pe̦lna, mēs pe̦lnām naudu. [neba es par tuo zinu U., weiss ich denn etwa darum?] Zur besonderen Hervorhebung der adversativen Bedeutung wird zuweilen bet "aber" hinzugesetzt: bet neba ļaudis par pils nuogrimšanu vien dabūjuši izbrīnuoties LP. I, 176;
2) von Glück wird bedeutung "mitnichten": irag netaisnība pie dieva? neba (jetzt: ne˙būt ne) Römer 9, 14.
Avots: ME II, 708
1) kausale und advesative Konjunktion) doch nicht, ja nicht, denn nicht:
atduot, māte, manu tiesu, neba daudz man vajaga! BW. 16403. neraud[i] gauži, ne es (Var.: neb, nel, neba, nib) tevi tālu devu! 18128. neba (Var.: nele, ne jau, nevis) lielas lustes dēļ es dziesmiņu padziedāju BW. 126, 7. vai, kuplais uozuoliņ, neb es tavu ve̦cumiņu! 30640. neba dižas vainas dēļ nuoņe̦m manu vainadziņu 24443. Sprw.: neba nauda mūs pe̦lna, mēs pe̦lnām naudu. [neba es par tuo zinu U., weiss ich denn etwa darum?] Zur besonderen Hervorhebung der adversativen Bedeutung wird zuweilen bet "aber" hinzugesetzt: bet neba ļaudis par pils nuogrimšanu vien dabūjuši izbrīnuoties LP. I, 176;
2) von Glück wird bedeutung "mitnichten": irag netaisnība pie dieva? neba (jetzt: ne˙būt ne) Römer 9, 14.
Avots: ME II, 708
pagrimt
pagrìmt, intr., versinken,verkommen, verfallen: es būt[u] sen pagrimusi (pagrimduse RKr. XVI, 73) iekš ļautiņu valuodām. tâ viņš pāgrima, so verkam er Vēr. II, 776. tikumības pagrimšana, der sittliche Verfall, die Demoralisation.
Avots: ME III, 31
Avots: ME III, 31
pārspēlēt
pãrspẽlêt, ‡
2) verspieten:
Marks vis pārspēlē Pas. X, 447. nerimšana, kamē̦r pēdīga nauda pārspē̦lē̦ta Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Spiel").
Avots: EH XIII, 211
2) verspieten:
Marks vis pārspēlē Pas. X, 447. nerimšana, kamē̦r pēdīga nauda pārspē̦lē̦ta Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Spiel").
Avots: EH XIII, 211
pluģis
pluģis,
1) ein Pflock
U.;
2) Riegel am Ende der Kuhkette
Bielenstein n. U.;
3) das Schwimm holzam Netz:
pluģi saturt tīklu nuo nuogrimšanas Ahs.;
4) auf der Oberftäche des Wassers schwimmendes Seitenbrett eines Blockbootes
Bietenstein Holzb. 621 (mit Abbildung In der Bed. 3 und 4 wohl aus dem Kurischen mit ģ aus ď (nom. s. *pludis: gen. s. pluģa für le. * pluža): vgl. pludi II.
Avots: ME III, 354
1) ein Pflock
U.;
2) Riegel am Ende der Kuhkette
Bielenstein n. U.;
3) das Schwimm holzam Netz:
pluģi saturt tīklu nuo nuogrimšanas Ahs.;
4) auf der Oberftäche des Wassers schwimmendes Seitenbrett eines Blockbootes
Bietenstein Holzb. 621 (mit Abbildung In der Bed. 3 und 4 wohl aus dem Kurischen mit ģ aus ď (nom. s. *pludis: gen. s. pluģa für le. * pluža): vgl. pludi II.
Avots: ME III, 354